piemēram, es nesaprotu, kāpēc lai kāds gribētu mājās turēt dekoratībus grauzējus. ja viņi ir pārī, vairošanās ir neaptrama, ēd kā jau pieklājas, nerunā, nespēlē šahu un grauž visu, kas pagadās ceļā. Turklāt arī dzīvo būros, kas ir jātīra.
Jāveic maza, maza, maza sterealizācijiņa... procesu atkārtot atkarībā no grauzēju skaita. Nez, kāds vetārsts uzņemtos? Protams, ja vien tu nerunā par trušiem, bebriem un kapibarām.
Bet citādi, ja nebūtu kaķis, es tās krāsainās lēcējpeles gribētu. Smieklīgi lopi.
es vispār nesaprotu, kāpēc dzīvoklī ir jātur jelkādi mājdzīvnieki. varbūt, ja esi vientuļš cilvēks, jā, bet, ja ir partneris vai ņeboš vēl ģimene (bērni un co), tad ko tur vēl ņemties ar vienu barojamu, kopjamu, pilnīgi bezjēdzīgu aksesuāru
Daudz prieka no dzīvniekiem. Un runā, ka mācot bērniem atbildību un tā (par ko es gan šaubos). Ja skatās pēc lietderīguma, mazi bērni ar ir barojami un kopjami, un jēga tad apšaubāmajā cerībā uz ūdens glāzi? :D
cilvēkbērni ir sava suga un mežoīgus apstākļus nezina, kurprtī mājdzīvnieki pēc definīcijas ir perversija, tā kā dzīvniekam nebūtu jādzīvo citas sugas radības pārvaldījumā
Varbūt ir perversija, bet tur viss jau nokavēts, lielākā daļa mājdzīvnieku arī mežonīgus apstākļus nezina un savvaļā neizdzīvotu. Bet jā, ši ir viena no tēmām, kurā vienoties grūti, kā reliģija un ēdiens.
ir ok. nav pretenziju, ja koškini un citi radījumi un neradījumi dzīvo cilvēka tuvumā, bet stingri turos pie nostājas, ka privātā teritorija nav jāapdzīvo. rūpēties par dzīvu radību var arī ārpusē, tur, kur tiem ir vairāk pašnoteikšanās tiesību, ja jau kādam tur bērnu atbildības izjūta vai tml interesē.
Plēsēji man labāk patīk, bet grauzēji arī rēcīgi un prasa stipri mazāk ņemšanās kā suns, piem.. Mans suns gan arī nespēlē šahu un nerunā, bet kkā man tas netraucē:) Vot zivtiņas man galīgi neinteresē, bet varu saprast tos, kam interesē. Un vispār, ir tik daudz nesaprotamā :)