|
[4. Jan 2021|20:15] |
Vai zināt to brīdi, kad saproti, viss, vairs nevari apstāties, vairs nenoturēsi sevī, labi ja roku paspēsi piešaut priekšā, izvilkt 100% nepaspēsi, kabataslakatiņu, pirms lielā šķava ies vaļā. Lūk, man tiko bija. :) Ļoti sauss gaiss sakurināts. |
|
|
Comments: |
Man tā patīk šķaudīt...līdz robežai. Tā ir tāda (ne tagad) bezgrēka bauda. Mana vecmamma šķaudīja 3-5 reizes pēc kārtas. Tā garšīgi un skaļi.
From: | formica |
Date: | 4. Janvāris 2021 - 21:14 |
---|
| | 5 reizes pēc kārtas | (Link) |
|
| From: | traffico |
Date: | 4. Janvāris 2021 - 22:11 |
---|
| | Re: 5 reizes pēc kārtas | (Link) |
|
Nē! Tas drīzāk uznāk ienākot telpā pēc, piem, uzpīpēšanas. Es zinu, ka tur ir kaudze putekļu etc. un es neesmu supertīrības apmāts. Bet tāpat patīkami 3 reizes skaļi, garšīgi nošķaudīties. Un apkārt neviena nav, kas pateiktu- "à tes souhaits" un pēc otras jau "à tes amours"...vai kaut kā tā.
Zinu vismaz vienu cilvēku kuram vismaz vienu reizi dienā sanāk izšķaudīties, precīzi trīs reizes, ne vairāk, ne mazāk. Ja tā būtu man, nepatiktu, bet gan jau var pierast. Formicas adresē, rakstīts, ka 18-30% cilvēku ir kautkas tāds, bet nekas īpašs.
Trūkst sevis apspiešanas prakses, skaidri jūtu.
Esmu lasījusi, ka ir veselīgi neapspiest šķavas, tomēr turpinu to darīt tikai tādēļ, ka man nepatīk, ja citi šķaudās nepiespiesti un pat uzsvērti skaļi. Vai tas ir lepnums par šo refleksu?
Ja apstākļi spiež varu arī apspiest, vai aizturēt kamēr pārvietojos kur var netraucēti ļaut vaļu šķaudienam, bet ir reizes kad tas notiek, kā tam kaķim no Fantadroma, viens liels Apčī un ja paveicas, tad var paspēt pielikt roku.
Ir vēl uzbudinājuma šķavas, kas vispār laikam nav izpētītas. Nav vispār saistītas ar uhogorlonos vai respiratoro nodaļu, čista smadzene pavēl šķaudīt, jo bija trigers no piektās nodaļas. Nezinu kāpēc to stāstu. Ieraudzīju, ka kaut kas par šķavām. | |