bet vispār ar to polāro nakti ne rīta ne vakara, jo kāda atšķirība, tā pat tumšs visu laiku.
bet nu vismaz silti.

varbūt, ka te uzrakstīt palīdzēt saorganizēties uz darbu izpildīšanu.
vajag:
- plānu oslo būšanai
- sapakot mantiņas, priecīgi bezgala ir tas, ka Kári pats piedāvāja man palīdzēt tās mantas pārvest no punkta A uz B.
- uzrakstīt referātu
- sapirkt mājāsvedamās lietas
- un vēl.

un vispār man iet labi, paldies. neskatoties uz to, ka esmu sēne numur viens, kas neiet nekur un nedara neko to, ko dara visi tie erasmusnieki, jo man tiešām nepatīk erasmus. bet toties, es eju uz koncertiem un uz miermīlīgām kakao dzeršanām.
ceturtdien biju uz pasākumu, kas manā skatījumā līdzinājās kaut kādai latvijas radio divi muzikālās bankas ballītei. viss kārtībā, viss līdzsvarā, nudien nav tā, ka te ir tikai skaista, skaista mūzika. ir arī ārprāta murgi! un tos dabūju paklausīt ceturtdien, bet vispār devos tur, jo hjaltalín spēlēja. nu šie gan ir skaistumskaisti, tas tiesa. nospēlēja gan tik nieka četras dziesmas. un vēl dzirdēju isl regejgrupu nr. 1, kas ierakstīja albumu jamaikā - hjálmar. nu re, regejs jau par pasauli un priecīgu prātu un vasaru. bet stāv tas solists skaistajā islandiešu džemeprī un balss ziemeļniecīgi skumīga. un man smaids pa visu seju.
nu un piektdienas vakarā bija jādodas atkal uz hjaltalín koncertu, kas bija kudiš, kudiš daudz labāks, priecīgāks, dancājamāks un smaidīgāks. un bez nevajadzīgām fona grupām. un tur taču pa vidu bija riktīga tīņu būšana, kad pie parlamenta mājas dzērām vinķeli, kurš bija jāatmūķē vaļā ar atslēgām. nu re, tīņu gados es tā nedarīju, tad tagad jāsagrābj tas, kas nokavēts.
un vakardien vakariņas icelandic fish & chips, ņammī, ņammī. organic fishes un ļoti šiki un gardi. guro šodien brauca prom, vakar tā bija it kā atvadballīte, bet viņa jau brauc atpakaļ, tā kā tās jau nav nekādas atvadas vismaz starp mums te vienu bariņu, kas visi brauc atpakaļ. un tad vēl vakar vakara izskaņā ar kári un evitu spēlējām pokeru un dzērām alēnu un šonakt atkal mocījos ar bezmiegu.
un šis ir lasītājiem neinteresantākais posts šodien visticamāk.

nu i sūdu, metu kaunu pie malas un zvanīju alberto, lai tak palīdz man ar to final project, kurā ir programmēšana un matlabs un kurš jānodod rīt, bet man ir izdarīts tieši necik. un alberto saka, okej, divos nāc, palīdzēšu!

pie malas sentimentu, bet man tiešām liekas, ka mana būšana TE ir labākais, kas ar mani var notikt!
un ka te ir labākā vieta, kur būt!
un ziemeļos neeevar neiemīlēties!
LAV-LAV-LAV!

un es jau nevaru, nevaru sagaidīt piektdienu, kad mēs pirms Hjaltalin koncerta spēlēsim pokeru, kuru īsti neviens neprot, ar monopola naudiņām, dzersim karstu balzāmu ar upeņu sulu un karstvīnu un manu šnaps, kurš vēl no veciem krājumiem, kuri jāiztukšo, jo taču tūdaļ varēs vest jaunus krājumus un prieeecāsiimiies! jo būs beigušies eksāmeni un visi brauks mājās, kam būtu jābūt ļoti skumjam notikumam, bet tā nebūt nebūs!

šodien pilsētā bija ļoti jauka noskaņa.
ap pieciem aizbraucu uz centru, jo bumbierus sagribējās.
ārī pavisam tumšs un pavisam silti, trīs grādi plusā.
laugavegur iela pilna, pilna cilvēku, kuriem apģērbā dominē sarkanā krāsa;
veikalu skatlogi izgreznoti kā pienākas, samērā gaumīgi.
sarkanā krusta galdiņi ik pēc pāris metriem piedāvā karstvīnu un siltu tēju/kafiju.
un smaržo visa iela. un vēl pie viena sarkanā krusta galdiņa pūšamo instrumentu grupiņa
spēlēja ziemassvētku melodijas. un vēl karambā mans mazais, mīļais restro stefson basistiņš dzēra tēju.
tiešām, tiešām ļoti skaista atmosfēra tur šodien!

un kā es priecājos, ka man no astotā (pēdējais eksāmens, par kuru domas gan mani dzen panikā/izmisumā/besī/riebjās sajūtā) vēl ir tā nedēļa te, ko padzīvoties un nav jālido uzreiz uz lv!
un kā es priecājos, ka man ir arī atpakaļ biļete uz tejieni! jo tas taču būtu ārprāts, ja viss. nē, nē!

darba ražīgums kritisks.
laika ritējums pāātrināti straujš.