kaut arī auroras laika ziņās šodien redzamība desmit baļļu skalā novērtēta ar nulli, tomēr ārāir samērā auksti un skaidras debesis, zvaigžņu nosētas. tā nu apāvu savu ķiteli un gāju prom no pilsētas gaismām uz okeāna krastu un jājājā, labais, zaļa zaļa padebess, aurora lēni kustējās. bet gribu redzēt spilgtāku un ārpus pilsētas! iespaidīgi fantastiska bija arī šī, kaut arī pablāva!

p.s. nu nē, nē, šī nav tā, ko redzēju.

mazliet jāpagaužas, tad parasti viss labāk iet uz priekšu.
nu nevaru es izspiest divu (!!) lapu aprakstu par "Reflections on a place/landscape/environment of special meaning to you".
Mokos un man jau ir apnicis, ka es pie šī sēžu trīs stundas un kā neiet uz priekšu, tā neiet uz priekšu.
Visu sakāmo pasaku īsi un kodolīgi divos teikumos un viss. Šis man uzdzen šemuļus un trīcas, ko es tai maģ. darbā sadzejošu uz astoņdesmit lapas pusēm.

mans zviedru kaimiņš noteikti nav pie pilna prāta.
eju no istabas ārā uz dušu, dzirdu, ka šis fēno matus it kā.
skatos, šis stāv apenēs durvīs un pūš sev virsū no fēna karsto gaisu un saka: "oh, it is soooo cold, i'm warming myself!"
pirmām kārtām, var uzvilkt drēbes mugurā, otrām kārtām, mēs paši te varam regulēt temperatūru istabā līdz pat plus 30, trešām kārtām, kaut kāds dīvainis sušķis

nu tā, vienīgais, kas man te sakāms, ka vakardien bāru apmeklējuma laikā tika atrasta vieta, kur var dabūt rīgas melno balzāmu. kā tas izklausās?
pasūtīju šotus un bārmenis prasīja - "what is it? is it good?"

šis bērnu ritenis pa ceļam uz universitāti nomētājās zālītē uz krustojuma 1.5 dienas, tad kāds pacēla un atstutēja pret ceļa zīmi, kur tas nostāvēja vēl 2 dienas. šodien vairs nebija, droši vien, ka sīkais atnāca un savāca savu braucamo. varbūt gribēja tikt pie jauna, atstāja, lai kāds paņem un pēc tad mammai būtu teicis, ka kāds lielais puika atņēma, bet, vot, neņem te neviens to riteni vismaz 3.5 dienas, cik tas bija manā redzes lokā.

piedodiet, atvainojiet par kvalitāti, fotoaparāts nebija līdzi un bija nakts un telefons nav domāts, lai uzņemtu bildes, bet vienalga, par ideju, par manām mīļākajām durvīm te un veikalu te un darba laiku te:

nu tad tā, tagad esmu izvēlējusies divus kursus, vēl vienu vajag, lai sakasītu savus 30 kredītpunktus.
viena ir krievu valoda iesācējiem, kas dod 20 kredītpunktus un tā ir 10 stundas nedēļā, KATRU dienu. būtībā smieklīgi, tur ārzemnieki tikai divi - es un vēl viens puisis, nezinu vēl, no kurienes, bet kevins. krievu valodu pasniedz divas pasniedzējas, jo tur ir gramatika un praktiskās nodarbības. viena pasniedzēja ir pavisam jauka un viņa vada nodarbības krievu valodā un islandiešu. tā kā esmu tomēr mazliet mācījusies krievu valodu, tad tai iesācēju līmenī starp islandiešiem jūtos diez gan labi :) un pat pazūd man visi mani izrunas kompleksi.. akjel, cik viņu mēle ir nepiemērota krievu valodai. pasniedzēja ik pa laikam iztulko man uz angļu valodu vienkāršas lietas, es turpinu tēlot, ka neko no tā nesaprotu un katru tulkojumu uztveru kā jaunumu, piemēram, par who un what - kto i što? :) šodien nopriku arī burtnīcas, jo mums te ir jāpilda arī mājas darbi, nu tāda skola, universitātē arī sistēma kā skolā, - 40 minūtes nodarbība, 10 minūtes pauze un tad atkal 10 minūtes nodarbība.
vēl vienu kursu, ko es paņēmu, sauc Introduction to Environmental Science and Resource Management, kas būtībā ir kas tāds, ko nekad neesmu mācījusies un ir pilnīgi svešs. Te gan būs nopietni jāstudē, mums jāsagatavo referāts uz apmēram 25 lapām, jātaisa prezentācijas, jālasa ļoti daudz materiāla. Tad vēl līdz 10. septembrim man ir laika izlemt, kādu kursu vēl paņemt, tagad ir iespēja izvēlēties vairākus, jo līdz 1. novembrim ir iespējams no tiem atteikties, ja saproti, ka nevarēsi nolikt eksāmenu un izdarīt tā, lai būtu sekmīgs.
vakardien vācu meitenei bija dzimšanas diena, pilnīgā mierā uztaisījām vakariņas, uzdāvinājām viņai šokolādes kūku, kas bija ellīgi laba, pasēdējām, parunājām un pret vakaru bijām jau pa mājām.
Šodien te ļoti saulaina diena kaut kā, vienu mirkli pat novilku visus džemperus un varēju iet maikā, tiešām, labākais laika apstāklis par visām šīm divām nedēļām. Un saulaina vēl viena iemesla dēļ. Gājām šodien meklēt kādu labu pusdienu vietu, pagājušajā nedēļā, kad gājām uz Jazz koncertu ar dzīvokļa jauniešiem, Sōlvi teica, ka tīri laba ir kebabu ēstuve uz galvenās ielas, tad nu šodien iegriezāmies tur. Pasūtījām ēdienu, diskutējām pie galda kaut ko, blakus viens pusis novāca galdiņu, ko tur, ko tur.. Pēkšņi viņš tā - "Nu sveiki! Prieks dzirdēt latviešu valodu!" Jā un tas bija pavisam jauki, puika pirms mēneša atbraucis uz tejieni, otrajā dienā jau atradis darbu un nemaz nedomā doties atpakaļ. tagad strādā divās vai pat trīs vietās, no kurām viena ir tas absolūti slavenais un izslavētais kaffibarinn, kurš lielākajai daļai asociējas ar filmu 101 reykjavik. par šo vietu gan viņš nevienu labu vārdu nepateica, tik to, ka grib no turienes mukt prom pēc iespējas ātrāk. jā, noteikti iešu vēl uz kebabvietu, jo kebabs gards, dārgs un puika glīts un jauks.
jā un vēl es šodien nopirku haizivs zivju eļļu, veselībai, ja!? jo ar dārzeņiem un augļiem te veikali neko sevišķi neizceļas.

būtībā šodien ir viena īsta svētdiena! es neesmu izdarījusi neko un ārā arī neesmu bijusi. tikko kā noskatījos koru karus, labi, ka internets visur vienāds, vai tu sēdi pāvilostā, rīgā vai reikjavīkā. ugga , nu labi izskatījies un rozā vestīte foršāka kā tie rozā krekli. tagad gan domāju, ka varbūt jāapaun kājas un jāuzvelk lietus jaciņa un jāaiziet līdz okeāna krastam, kādu svaigu elpas vilcienu dabūt.
tā reikjavīka ir ļoti maziņa tomēr un man jau sāk šķist, ka esmu te jau visur bijusi un visu izstaigājusi. nākamās nedēļas nogalē būs universitātes organizēts izbrauciens uz Gullfoss, Geizaru un uz tādu rettir, kur saimnieki dala savas aitas, sadzen visas aplī un tad dala pa saimniecībām. bet nu sīkāk par to tad jau stāstīšu pēc nedēļas. vispār ļoti jauki, ka būs tas izbraukums, ko tā var pa lētākām naudiņām apskatīt ārpusreikjavīku. rīt aiziešu līdz universitātei, tā kā beidzot dabūju to savu kenitalu ( islandiešu id numurs), tad b e i d z o t varu reģistrēties studijām. un tad vēl pēc kādām pāris dienām dabūšu piekļuvi universitātes sistēmai un varēšu beidzot tikt klāt normālam time-table, savādāk es aizvien netieku gudra, kur/kas/kad notiek. un tas ir ļoti pat nomācoši.
savu zviedru neesmu redzējusi šodien jau otro dienu, viņš ir pilnīgi slims, tā klepo no rītiem, ka man nevajaga modinātāju, bet nu tāds ballīšu karalis, ka nevis ārstējās, bet tik iet un ballējās riņķī. nesen piecēlās, nodušojās un skatos, ka atkal aizgājis.
rīt taisīsim ar vāciešiem kaut kādas kopīgās vakariņas, droši vien, ka pastu ar kādu gardu mērci.saldais un salāti ir uz latviešu pleciem, bet tā kā vācu meitenei arī rīt dzimšanas diena, tad saldajā ēdienā vajadzētu ko ļoti garšīgu pagatavot! bet labā lieta ir tāda, ka lidostā man taču uzdāvināja pavārgrāmatu, pilnīgi dvēselisku dūitjōrselfu!

vot šodien skrienot uz blusu tirgu, skvēriņā redzēju food not bombs jauniešus, kas dalīja ēdieniņu. forši, forši foršiņi.