mans landlords par veļas mazgāšanas vienu mašīnu grib iekasēt 1000 Kr, kas ir ekvivalenti 3.8 Ls. un man šķiet, ka tā ir zagšana.
tamdēļ es tagad krāmēju savas netīrās ūziņas mugursomā un aidā, uz citiem guest housiem pa kluso mazgāt savas netīrās lupatas pa brīvo.
un tur pat žāvētāji ir, varēšu smuki salocīt un nest krāmēt svaigas un smaržojošas savā skapī, lai mans landlords domā, ka esmu netīrelis, kas nemazgā drēbes itin nemaz.
un vēl kas, palagus un gultas veļu landlords piedāvāja izīrēt par 2500 Kr, kas ir apmēram 10 Ls m ē n e s ī. Domāju, ka labāk jānopērk un vot atradu veikalu, kas ir vecais labais jysk, tikai ar sarežģītu nosaukumu un nopirku sev paladziņus un pārvalkus par 2500 Kr. Man patīk rēķināt ietaupījumus!
Tā kā es nedzīvoju centrā, bet maliņā, tad arī par dzīvošanu maksāju ~ 50 Ls mazāk kā citi. Kas ļauj man aprēķināt, ka riteni es varu nopirkt par 2 - 3 mēnešu īres maksas ietaupījumu!
How cool is this?

esmu ievākusies tagad pastāvīgajā dzīves vietā, kas man būs vismaz līdz decembrim, visādi te gāja, tad likās, ka pa tālu un neforšu te, jo komunikācija sanāk nekāda, dzīvojam te divatā ar pārstilīgu zviedru puisi. dzīvoju pie vietējās reikjavīkas lidostas, pāri ielai, toties līdz okeāna krastam kādas 3 - 5 minūtes jāiet.
šodien beidzot pēc vairāk kā nedēļas ilga posma tiku pie sava islandiešu personas koda, ja tāda nav, tad faktiski tu te nekas neesi, universitātē piereģistrēties nevari, dzīves vietu dabūt nevari, vienvārdsakot, neko nevari.
divi sakāmvārdi, kas visvairāk tiek lietoti te, ir - ja tu esi apmaldījies, piecelies kājās un otrs ir - ja tev nepatīk šī brīža laikapstākļi, pagaidi piecas minūtes, tie noteikti mainīsies.
rītdien iešu uz flea marketu otro reizi. tagad iešu jau zinot, kur dodos, nekā pagājušo nedēļu, kad iegāju un no šoka staigāju puspievērtu muti un tā arī neko netvēru.
labi, šodien nestāstās, varbūt dēļ pērnās bezmiega naktis. Līdz trijiem mēģināju aizmigt, tad apnika, piecēlos, izkrāmēju beidzot vēl koferī guļošās lietas ( tur bija vēl viss, jo nebija pārliecības par to, ka palikšu dzīvot šai vietā), palasīju grāmatu, mēģināju aizmigt, zviedram septiņos zvanīja modinātājs un tad aizmigu uz pusotru stundu.
Miers. Bildes ir pikasā dažas vēl jaunas, ja kas.

sliktaa zinja ir taada, ka man jau otro dienu nav interneta maajaas, es ceru, ka to vismaz shodien beidzot saglaabs, savaadaak, es jums saku, taa nav dziive. veel vajaga kursus chekot un regjistreeties, bet nevar jau, jo nav taa interneta, jolki polki!
shodien man jaaizdara izveele, pirkt riteni te vai autobusa kartinju, attaalumi no maajaam liidz centram tomeer pa lielu kaajaam meeroshanai vairaakas reizes dienaa. kaadas 50 minuutes vienaa virzienaa. ja buus internetsnets, pastaastiishu varbuut vairaak vakarpusee.

un te ir tā, ka tad, ja tev nav apple, tu vari justies ļoti pat īpašs. te visiem ir āboli.
sēžu kafejnīcā, kurā ir septiņi cilvēki ar datoriem, no kuriem pieciem ir āboli. man un vēl vienam, kas arī nav vietējais, katram ir pa kārtīgam parastam pē cē.
nu nezinu, kāda bilde vēl universitātē rādīsies.

un tagad par kinoteātri.
paliela rinda pie biļetēm, bet pēc tam vēēēl lielāka pie popkorna un kolas. otru rindu es nestāvēju.
filma bija Inglorious Bastards patiesībā briesmīga ar visādiem brutāliem asiņainiem skatiem. un kas vēl jāpiemetina,
puse filma bija franču valodā un otra puse vācu valodā, protams, ar subtitriem islandiešu valodā.
un kas viņiem te savādi, kinoteātros ir pārtraukums filmas vidū, ekrānā rāda reklāmas, ļaudis var iet uzpildīt savas popkorna kārbas. un ir vienalga, vai filma iet pusotru stundu vai divas ar pusi, reklāma būs! toties, ja skatoties filmu televizorā, tad reklāmu neesot. pilnīgi pretēji mūszemei.

tās viņu kronas es faktiski nemaz neesmu redzējusi un rokās turējusi, te visur var norēķināties ar karti.
un, ja es saku, visur, tad tieši to arī tas nozīmē. ( labi, droši vien, ka autobusa šoferis karti pretī neņems) vakar pēc koncerta, kad gājām pēc tiem hot dogiem, tas pārdošanas būcenītis bija apmēram 1.5 x 1.5 m un pat tur bija terminālis.
un vēl kas, viņi pat neliek vienmēr parakstīties uz čeka (nu kodu arī neliek ievadīt), novelk karti tik un staigā tālāk.

oi, šitāda ballīte, zinies, dejas tā, ka mugura stīva un sāpoša.
divas nedēļes te notiek jazz festivāls un nu rit pēdējās tā dienas.
tad nu izvilkos ar saviem dzīvokļa biedriem laukā uz vienu no koncertiem.
pirmie bija kaut kādas balkānu melodijas ar azartiskiem piedejotājiem un otrs ansamblis kārtīgs jazz funks.
kopīgi izmīdījām grīdu. un smieklīgs ir pēc koncerta pasākums, visi iet uz populārāko vietu pie ostas pirkt un ēst tos hotdogus. forši, ka meitene no asv arī ir gaļneēdis, pēc tam gājām pirkt veģ. picu. saēdās šito džankfūdu, nāk mājās un iet gulēt. vot tā.


būtībā te tie vietējie ir vienkārši pārstilīgi un šodien es arī puslīdz sapratu kamdēļ. šīs dienas sešu stundu garajā pastaigā kur gadījies, kur ne, iemaldījos vietā, kas ir atvērta tikai sestdienās un svētdienās un sauc to par flea market. es jau kā kārtīgs postpadomju bērns vispār i nezināju, ka ir tādas lietas, bet rādās, ka tās ir gana populāras pasaulē. un jēzus maria, ko tik tur nevar dabūt, jā, protams, lielākā daļa tur ir baigais crap, bet nu, tur aizejot un iepērkoties, tu vienkārši nevari nebūt pārstilīgs. sākot no vecām ādas jakām un filatēlistu paradīzi, vecām pastmarkām, beidzot ar platēm par pāris santīmiem un plastmasas puķēm, asv armijas biksēm un ķīniešu apakšbiksēm. es savā šoka stāvoklī neko sev neatradu un labi, ka tā.

vot vēl kas interesanti, te var iet beķerejās un prasīt maizīti pīļu barošanai. to dod par velti, vakardienas maize vienkārši. tad nu jā, badā te nomirt nevar, var ēst pīļu maizi un ūdeni kafejnīcās dod par velti, uz ielām ir krāniņi, kur tek ūdens dzeršanai un mājās dzer krāna ūdeni. veikalos minerālūdens izvēle ir diez gan švaka.

satiku šodien to savu buddy, viņa bija ieradusies ar savu boyfriend. žēl, ka man nebija fočiks līdzi, varētu jums parādīt. bet nu jā, abi riktīgi neteikšu, ka korpulenti, teikšu, ka resni, sēdējām prikidā, kamēr es ēdu un priecājos par kapučino un sēņu biezzupu, viņi dzēra lielo kolu, ēda katra pa kārtīgam hamburgeram ar frī kartupelīšiem. un čalis teica, ka viņš mīl popkornu, jo ir ļoti svarīgi nemitīgi kaut ko ēst, lai kustās mute un popkorns ir ideāls, jo tas netaisa sāta sajūtu un var ēst un ēst. bet viņam tiešām ēst vairs nevajag. kamēr viņš runāja par to popkornu, es domāju, ka foršāk tak būtu ēst burkānus, bet neteicu neko. abi aizrāvušies ar video spēlēm visādām. un vēl, es nezinu, kā to sauc un kas tas ir, jo redzēju pirmo reizi, kaut kādi visādi demoni un briesmoņi , kurus viņi abi kolekcionē, taisa, krāso, spēlējas ar tiem. un vienvārdsakot, pavada visu brīvo laiku ar tiem monstriem, briesmoņiem.