Vakardien pēc kārtīgas darba dienas, Sibbi aicināja braukt līdzi uz tuvējo pilsētu, lai mazliet atpūstos no šīs fermas. Teju visu nedēļu nodzīvojām te vairāk vai mazāk, bet vieni paši, saimnieki aizdevās izbraukumā apkārt salai otrdien, lai atstātu reklāmas bukletus par mūsu viesu māju visapkārt salai. Jāsaka, pa patīkama sajūta tomēr, laikam jau uzticās, ka miera vējos atstāj visu milzīgo saimniecību Sibbi, Kristofera, manās, Helēnas un Lindas rokās. Darījām atkal visu ko, ko tik var iedomāties - ēst gatavošana, mājas uzkopšana, viesu uzņemšana, zivju izņemšana no tīkla, zivju filejošana, logu un žogu krāsošana, dzīvnieku kopšana utt. utml. Tad nu vakar vakarā ņemām mašīnu un aizbraucām apskatīt ziedu festivālu Hveragerði pilsētelē. Tā tomēr diezgan manāmi atšķiras no citām pilsētām uz salas. Zem zemes atrodas ļoti daudz pazemes siltuma devēji, tamdēļ pilsētā ir daudz ziedu un koku, viss zaļš un košs, absolūti netipiski.

Pēc tam devāmies uz Eyrarbakki, kur esot kaut kādi dzeršanas svētki. Izrādās, viņi svin garāko dienu, latvieša izpratnē tie varētu būt Jāņi. Bet Jāņus nudien te nesvin. dažviet to garāko dienu svinēja pagājušajā nedēļas nogalē, dažviet to svin šinī nedēļas nogalē, bet noteikti tas notiek nedēļas nogalē, lai var dzert. tie islandieši tiešām ir baigākie dzērāji un dzer visi, tīņi un omītes ar alus bundžām pa pilno.
Eyrarbakki ciems ir sadalīts kaut kā pa krāsām un tad, kad ciemā ir kādi svētki, kad visi mēģina izdekorēt mājas un apkārti ar atbilstošo krāsu dekoriem un atribūtiem.

Fantastiski jauki, ka pulkstens astoņos vakarā bija vaļā muzejs ar senislandiešu lietām un istabas iekārtojumiem un ļoti daudz cilvēkiem, rakstainajos džemperos, kuri sanākuši, lai vienkārši dziedātu. Sibbi visu laiku teica - This is pure Iceland. Now you can see PURE Iceland. un tas tiešām bija ļoti, ļoti saviļņojoši, redzēt visus tos cilvēkus, kas dzied, cik rīkle ļauj, tā pat vien.Sibbi arī visām dziesmām zināja vārdus un māva līdzi.
Šī ir muzeja mājiņa.
Ejot uz pie okeāna uzceltā ugunskura vietu, pļavā atradām puķuzirņus! Mēs vispār sajūsminājāmies par dažādiem audziņiem un skābenēm un mēs esam iesauktas par grass eaters.

Pie lielā ugunskura jauns un vecs, sapucējušies un treniņbiksēs, tiešām bija Jāniska izjūta, tik vainagi pietrūka.

Sīkie gulšņāja par okeāna niedru pļavu.


Tur pat aiz ugunskura mazie plikām kājām brida jūrā, ir pulkstens mazliet pirms vienpadsmitiem vakarā un gaiss bija papilns vulkāna putekļu, šķiet tamdēļ neredz sauli.

Latviešu daiļavas.

Vietējā mēroga ansamblis dzied islandiešu šlāgerdziesmas, kurām visi zina vārdus un dzied līdzi. dziesmas lielākoties par dzeršanu. nu arī tas ir tik līdzīgs latvijai.


Tad nu vakara gaitā mani ceļa biedri manāmi sekoja islandiešu tradīcijām, salietojās alkoholiskos dzērienus - alus un brennivinn, es biju šoferis un stūrēju mājup, iekšā klusi smīnot par dzērušu ļaužu runām un uzvedībām.

šodien ir brīvdiena un mēs braucam ēst saldējumu uz tuvējo pilsētu, jo saldējums te ir teju vai svēta lieta. ha.