06 Jūnijs 2010 @ 02:57
 

dārgo, lasītāj!
es varu pastāstīt šodien pasaciņu par to, kāda ir mana dzīve fermā.
mana negatavība atgriesties latvijā bija tik liela, ka es meklēju dažnedažādākos iemeslus, kā pēc iztecējušā oficiālā uzturēšanās laika te, paliktu te vēl.
un viss tas ir noslēdzies ar dzīvi guest housā/ fermā aptuveni stundas braucienā no galvas pilsētas. sākums bija tāds, ka manos uzdevumos ietilpst
istabu tīrīšana, parūpēšanās par veļas mazgāšanu, brokastu pagatavošana un zvēru pabarošana. īsāk sakot, varētu teikt, ka cleaning lady.
ir pagājušas te jau trīs nedēļas par kurām varu teikt - pirmo nedēļu gandrīz nebija, ko darīt, bet tai pat laikā, katru dienu bija kaut kas darāms un visu laiku tas bija kas fizisks, pie kā nemaz nebiju tik pieradusi un tas ne pa jokam arī nokausēja. otrā nedēļa bija vienkārši hārdkōrs un šī nedēļa ir tieši pa vidu, jāsaka, ka dienas ir agras un teiciens - strādās līdz tumsai, te nestrādā, jo gluži vienkārši nav tumsas. katru dienu notiek kaut kas, kas ir smieklīgs, vai ievērības cienīgs, vai vismaz kaut kas, kas tiek darīts pirmo reizi. šonedēļ mazgājām māju no vulkāna putekļiem
, kuri aiznākamajā dienā pēc nomazgāšanas uznāca atkal un pamatīgi, tā, ka laukā esot ļoti jūtami kožas acīs un kņudina kaklu, bez visiem tīrīšanas darbiem un veļas kalniem, vācām ārā istabas, cepu maizi un taisījām saimnieciņu suvenīrbiznesa suvenīrus - pelnu maisiņus, kas ir sena tradīcija, kad uz muguras pa kluso kabina maisiņus, kas nes laimi un veiksmi un izdošanos utml. šīs nedēļas lielākais piedzīvojums jau šķiet tomēr būs miskastes augļu un dāzreņu apmeklējums/šķirošana. tātad, te pat kaimiņš kristjans katru nedēļu saņem vairākas tonnas no galvenā veikalu tīkla bonus vecos/ārā metamos augļus un dārzeņus, kurus viņš pēc tam ved uz mūsu fermu govīm. bet, lieta tāda, ka tur ir čupu čupām labu lietu. un tamdēļ mēs braucām pie kaimiņa šķirot un meklēt labās lietas, tā nu mums ir 2 lielie maisi sīpolu, divas kastes ābolu, ārprātīgi daudz vīnogu, rāceņi, vairāk kā 100 iepakojumu mazo ķiršu tomātiņu, ķīnas salāti un aisbergsalāti, puķkāposti un brokoļi. un tas viss ir 2 reizes nedēļā. nu nāk vasara, kas nozīmē, ka būs vairāk ogu - zemenes, kazenes, mellenes. tikai jāšķiro. bet tiešām apskrienas dūša, kad ieraugi, cik labas lietas tiek mestas laukā. bet tā te notiek. ja atved jauno pievedumu tad, pat tad, ja auglis ir labs, tas tiek mests atkritumu konteinerā, lai nestāv pie svaigā un to it kā nebojā.



vakardien mums atveda galda tenisu - prieks un līksme un šodien spēlējām uz urrā. jācer, ka pēc mēneša jau skills būs uzkačāts tādā līmenī, ka nav kauns spēlēt, vēl, ja ir laiks, var iet braukāties ar riteņiem vai spēlēt galda hokeju/futbolu.
par fermas zvēriem, - mums te ir 7 suņi, vakar bija pieci. tātad, melns labradors Tini, angļu buldogs Fiona, mazais kucēns labradora un nezinu kā mikslis - Pupi, jā, vai nav smieklīgs vārds sunim?, ķīnas cekulainais - Kropur un vēl viens maziņsuns Kleopatra, kurai šonakt piedzima divi mazulīši, kuru tēvis ir Kropurs un kucēni ir ārprātīgi smieklīgi, dēļ tās spalvas un to izvietojuma. vēl mums ir divi kaķi, kuri abi ir pilnīgi vienādi, kā kopī peist, orandži, apaļi un pavisam skaisti, saimniecībā vēl ir nezinu cik govis, kuras nav slaucamas, bet gan tikai gaļenieces, un kuras pārtiek no tiem dārzeņiem un augļiem, nezinu cik zirgi. jā, pagājušas jau 3 nedēļas un vēl neesmu bijusi izjādē, bet nudien nav laika, tiešām nav, jo dienām nav darba laika, aizvakar strādājām līdz pusvieniem naktī. zvēru uzskaitījuma turpinājums, - vēl ir truši, arī nezinu īsti skaitu. un mīlīguma iemiesojums ir jaunā aitiņa Aska, kura ir pavisam maziņa, skraida pa sētu kopā ar suņiem, Fiona ir viņas labākā draudzene un aptuveni četras reizes dienā mēs viņu barojam no pudelītes ar piena pulvera maisījumu.

kā jau vienmēr, pa trim nedēļām visa kā tik daudz noticis, ka grūti tagad visu pastāstīt, bet īss, kodolīgs ieskats manā šodienas ikdienā te ir sniegts.
p.s. islandieši nesaprot, kā vienkārši pie vakariņām var dzert klāt kefīru. to lieto tikai kulinārijā - cepot maizes vai kūkas, un vēl, pieliekot brūno cukuru klāt, ēd kopā ar kornfleikiem
p.s.s. vēl viņi nekad nebija ēduši ārro ābolrausi/rabarberrausi. ēd ar gardu muti, slavē un nemitīgi pieprasa vēl.
p.s.s.s. ja tu tiešām izlasīji visu līdz galam, tad tu esi ziņkārīgs. bladāc.
Tags: , ,
 
 
( Post a new comment )
[info]spicausis on 6. Jūnijs 2010 - 13:30
Ļoti interesanti! Par lielveikalu savdabīgi salīdzināt — atceros nesen dzirdējis par kādu vietējo lielveikalu, kas meta ārā preces ar termiņa beigām, ar apsardzi un īpašu postīšanu, lai tikai ļaudis neiemanītos tās paņemt un, pasargdies, izmantot uzturā, jo termiņš taču beidzies un likvidēt, visu likvidēt.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
viss mans: dž.[info]mandariina on 6. Jūnijs 2010 - 13:36
jā, to es arī dzirdēju. šeit arī nav ļoti likumīgi atdot cilvēkiem, tamdēļ atdod lopiem.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)