te solītā fotoreportāža.
vakardien aptuveni dažas minūtes pēc erapšena.


vulkānputekļi lēnām zog mūsu sauli.


un šorīt no rīta te tas episkais akopaliptiskais aklais tumšums it kā gaišā dienas laikā.


te ierodas vīri no laikapstākļu uzraudzības centra.



putniņš apjucis un sajucis iemuka no tumsas mājā. kad parādījās mazliet gaisma, tas ar bdankš pret logiem, tika glābts.



mājas boss ar savu noputējušo kreklu bīda biznesiņu



un te viņš rāda savu seju. nu kāds tur respekts var būt pret bosu šitādu spoku?



tad, kad pazuda tumsa, tad sākās rosība. cilvēki vairs nebija galīgi stak un varēja kustēties.




palodzes ar pelnu čupām. rīt mēs to visu mazgāsim nost, tas nekas, ka sola vētras un visi tie putekļi iet gaisā un gaisā.




te jumta logs. dzīvē tas ir caurspīdīgs/stikls, bet tagad izskatās, ka oriģināli ir melns ar sniega pikām.


uz logiem likām slapjas lupatas, lai nenāk putekļi iekštelpās. bet nāca vienalga.


vakarpusē braucām izbraukumā, šis ir ap pulkstens desmitiem vakarā.





un lai kā tas arī izklausītos vai nē, bet vakaru noslēdzām ar golfa spēli. labi, labi, cik nu spēle, tik tāda māžošanās.

ja vakar te bija melns, tad šodien ir vēl melnāks!

šodien no rīta satiku laikapstākļu vērotāju vīrus, kuriem te pat 5 km attālumā ir uzlikts radas, kas mēra putekļu mākoņus. diemžēl, nekas daudzsološs. šobrīd mums ir galīgi nelabvēlīgs vējš, ārā atkal ir pilnīga nakts un mana būšana laukā uz 3 minūtēm likās kā pasaules gals. un tātad, laikapstākļu vīri teica, ka viņi brauca no sava radara līdz hotelim, kas ir 5 km 40 minūtes, jo redzēt nevar pilnīgi neko!
vispār galīgi interesanti. iespējams, ka vakarā ielikšu kādu bildi no šodienas. lai gan nekas nav mainījies, tikai tumsa, šodien nav pat gaismiņa, lai kaut ko ārā redzētu.

tiie, kam vulkānjaunumi ir garlaicīgi, varat mani atfrendot, jo šķiet, ka tas ir galvenākais subjekts pēdējā laikā.
tātad, atrodos es pašākajā epicentrā un tamdēļ, ka tas miests, kurā esmu, ir pēdējais, līdz kuram vispār var tikt, talāk ceļi ir noslēgti.

un tieši tikko kā, kad istabā no grīdas sūknēju aptuveni puscentrimetru biezu pelnu kārtu, un atklāju, ka visa man gulta/spilverns ir melns, man šis viss vairs neliekas smieklīgi.

un riebīga sajūta, ka tu nekad neesi tīrs. visu laiku pat iekšā dzīvo tādā milzu putekļu mākonī. fak.

lielumos jau nekas nemainās, šodien vienu mirklīti atkal aiz loga bija mazlietiņ gaišāks, bet nu visam tam vulkānnedienim ir piepulcējusies arī vētra. bet tomēr kopumā ņemot viss ir vēl tumšāks kā vakar.
vienmēr jau ir cerība uz labāku rītdienu. pie mums ziņās saka, ka šonakt mākonis iešot uz skotiju un lielbritāniju. uzmanās, lidotāji.

( putekļglābiņš )