Comments: |
Protams, ka neuzskatu, ka tas bija objektīvi nevainojams. Vienkārši no Londonas un citiem tirgiem bija pieprasījums vest uzstāties komunikablus autorus ar izcilu angļu valodu, kuri lieliski prot uzstāties. Diemžēl lielākā daļa autoru tādi nav, tāpēc mums likās labāk pateikt: “Fuck you, mēs tādi neesam, un tas ir ok, jo rakstnieka galvenais uzdevums ir rakstīt, ne uzstāties”, nevis organizēt viņiem mediju treniņus vai ko tādu. Mūsu pamata mērķauditorija bija tirgus apmeklētāji un ārvalstu izdevēji un mediji, ko mēs arī sasniedzām ļoti ok apjomā par tik minimālu budžetu (tieši kampaņai). Tas, ka tas Tevī nenorezonēja, jo Tu dažreiz arī nejūties introverts, ir ok. Bet no tā, ka nosacīti publiski pasaki, cik ļoti Tev kampaņa riebjas, es neko nemācos, un tas man nepalīdz saprast, kas nenostrāja. Turklāt uzskatīt, ka kaut kas nostrādās uz visiem, būtu diezgan utopiski un iedomīgi.
Tavā gadījumā es neuztveru to visu nopietni, un katrs var veidot sev internetā (un mākslā), cik vien losīgu identitāti vēlas, bet man tas vienkārši vairs neliekas uzrunājoši, asprātīgi, es nezinu, sauc, kā gribi. Jau kopš brīža, kad Tu uzkāpi uz Comedy Latvia open mic skatuves, lai pastāstītu, cik lielu pimpi sūkā vai ko tādu. Un vismaz tā nelielā Tavas mākslas daļa, ko esmu dzirdējusi, manuprāt, ļoti organiski sadzīvo ar Tavu Twitter identitāti un to lielo pimpi Open mic. Bet varbūt, protams, interneta Kārlis ir aizmiglojis manas acis un aizšķērsojis ceļu uz īstā Kārļa dvēseli.
Tomasa Pārupa lietā es vienkārši nezinu, vai tas (piesolīt pa muti Twitterī) ir labākais ceļš kā sasniegt Tavu mērķi (lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzina, cik sīks sūds viņš ir).
OK, labi, es ņemu savus vārdus atpakaļ. Ja kampaņa ir izdevusies, tad es neko nevaru teikt, izņemot to, ka tā ar mani nerezonē.
Iespējams arī ka tu nepadomāji par to kāpēc tas joks par to pimpi bija tajā open mic un ko es gribēju ar to pateikt, es nezinu. Es zinu ko es gribēju pateikt un man ar to pietiek. Es saprotu, ka mums ir atšķirīgas izpratnes par to kas ir un kas nav foršs un arī tas ir normāli. Bet jā, intravertu kampaņas gadījumā tu mani esi pārliecinājusi, ka mans viedoklis bija sasteigts un emocijās balstīts, tagad to izsverot, es tā vairs nedomāju. Un tomēr, pati ideja man nešķiet spīdoša, gluži tā pat kā tev nešķiet spīdoša mana ideja ierēkt par latvijas standup scēnu stāstot par to, ka man arī (tā pat kā lv standup scēnai tajā brīdī) dzīvē neko daudz vairāk nevajadzētu, ja es varētu sev sūkāt pimpi bezgalīgi un orgasmēt no sūkāšanas pašam sev (gluži kā es to tajā brīdī domāju par Latvijas standup scēnu) tāds bija tas joks, pirms es nezinu, desmit gadiem?
Un tas, ko es gribēju ar to tviteri panākt vēl bija tas, lai Tomass Pārups arī nobīstas no manis un vairās mani satikt, kas šķiet, ka strādā.
Man prieks, ka esam vienojušies par to, ka viedoklis "Man riktīgi, nenormāli besī un riebjas un krindžo tā intravertu akcija. tas ir kaut kas izcili debils imho", ir bijis drīzāk emocijās nekā argumentos balstīts.
Es šo dziļo Tavu simbolu saprotu, bet domāju, ka ar savu "performanci" Tu vairāk pazemoji pats sevi nekā kādu citu. Šie cilvēki centās likt kaut kādus pamatus šai scēnai, turklāt tā tika atklāti prezentēta kā viņu treniņu platforma. Kāpēc tad līst šajā nabaga neveiksminieku, kolektīvā pimpja sūkātāju tusiņā un vēl vairāk viņus nospārdīt? Tas ir gandrīz tāpat kā publiski solīt pa muti kaut kādam sīkam knaram.
Un, galu galā, vai tad tādu pašu pimpi jūs nesūkājat šobrīd savā scēnā?
Ko tu domā ar "mūsu scēnā"? Un es domāju ka neviens mēs bez pimpja sūkāšanas dzīvei cauri neizsprūkam. Tajā laikā es to tik labi varbūt neizpratu, kā tagad (haha). Bet tas jau bija patiešām sen, kad notika tas open mic. Vai es tagad tādu joku stāstītu, nez.
Kāpēc līst? Jo man tajā brīdī tas šķita ņirdzīgi.
Tomass Pārups klapē pilnīgi visas savas draudzenes (es nezinu, varbūt tā ir Tomasu lieta), plus savu iepriekšējo draudzeni viņš arī pa kāpnēm nogrūda un aizliedza viņai komunicēt ar savu ģimeni, šo uzzinot, es aizsvilos, jo man tiešām, tiešām aizskāra fakts, ka tāds maziņš iznirelis staigā apkārt tik ļoti svarīgs un neaizskarams, kamēr aiz slēgtām durvīm nodarbojas ar zemisku, pretīgu huiņu. Bet par Pārupu es tiešām vairs negribu runāt. | |