|
10. Sep 2019|15:17 |
Protams, ka neuzskatu, ka tas bija objektīvi nevainojams. Vienkārši no Londonas un citiem tirgiem bija pieprasījums vest uzstāties komunikablus autorus ar izcilu angļu valodu, kuri lieliski prot uzstāties. Diemžēl lielākā daļa autoru tādi nav, tāpēc mums likās labāk pateikt:
“Fuck you, mēs tādi neesam, un tas ir ok, jo rakstnieka galvenais uzdevums ir rakstīt, ne uzstāties”, nevis organizēt viņiem mediju treniņus vai ko tādu. Mūsu pamata mērķauditorija bija tirgus apmeklētāji un ārvalstu izdevēji un mediji, ko mēs arī sasniedzām ļoti ok apjomā par tik minimālu budžetu (tieši kampaņai). Tas, ka tas Tevī nenorezonēja, jo Tu dažreiz arī nejūties introverts, ir ok. Bet no tā, ka nosacīti publiski pasaki, cik ļoti Tev kampaņa riebjas, es neko nemācos, un tas man nepalīdz saprast, kas nenostrāja. Turklāt uzskatīt, ka kaut kas nostrādās uz visiem, būtu diezgan utopiski un iedomīgi.
Tavā gadījumā es neuztveru to visu nopietni, un katrs var veidot sev internetā (un mākslā), cik vien losīgu identitāti vēlas, bet man tas vienkārši vairs neliekas uzrunājoši, asprātīgi, es nezinu, sauc, kā gribi. Jau kopš brīža, kad Tu uzkāpi uz Comedy Latvia open mic skatuves, lai pastāstītu, cik lielu pimpi sūkā vai ko tādu. Un vismaz tā nelielā Tavas mākslas daļa, ko esmu dzirdējusi, manuprāt, ļoti organiski sadzīvo ar Tavu Twitter identitāti un to lielo pimpi Open mic. Bet varbūt, protams, interneta Kārlis ir aizmiglojis manas acis un aizšķērsojis ceļu uz īstā Kārļa dvēseli.
Tomasa Pārupa lietā es vienkārši nezinu, vai tas (piesolīt pa muti Twitterī) ir labākais ceļš kā sasniegt Tavu mērķi (lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzina, cik sīks sūds viņš ir). |
|