ES ir teju eksistenciāla vajadzība pēc diviem pasaules kariem un Eiropas impēriju sairšanas. Pēc tā visa ES "viduvējība" un "birokrātisms" man šķiet drīzāk nomierinošas iezīmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ir viegli kā papagailim atkārtot miljonsreiz nodrāztas klišejas no pilnīgi fiktīviem eirokrātu mītiem, taču reizēm ir jāpadomā nedaudz nopietnāk un kritiskāk, kur nu vēl, ja kaut kas tiek pasludināts par neizbēgamu nepieciešamību vai "eksistenciālu vajadzību".
Piemēram, pats galvenais faktors, kāpēc Latvija vēl šobrīd ir rietumos un kāpēc pēc 1945 nav bijis karš starp "lielvarām" bija NATO faktors, kā arī galvenā naidīguma pola pārvirzīšanās uz ASV/PSRS globālajiem superblokiem. Ja konkrētāk, tad EU drīzāk regulē attiecības tikai starp Vāciju un Franciju, nesaprotu, kāpēc lai tas kaut kā "eksistenciāli" attiektos uz pārējām 20+ valstīm. Kas mums, jaunajām nācijvalstīm, daļas gar imperiālistu kariem un vēsturiski sakņotām bruņošanās sāncensībām, kuru rezultātā vāci un franči drīzāk ir noguruši no sevis?

Viduvējība un birokrātisms vienlaikus sakrīt ar Eiropas kā reģiona stagnāciju globālā mērogā. Labāk lai ir iekšeiropas konkurence un apvienošanās dažādos idejiski-politekonomiskos blokos.

(Reply to this) (Parent)