tāpēc mes esam morālas būtnes, lai ievērotu (spējam, mēģinām ievērot) Dieva vai dabā/esamībā/realitātes struktūrā ielikto morālo likumu.

kādam tas komunisms taču ir jāievieš, tas nenokrīt no gaisa, hence, avangarda partija (jo masas šī intektuāļu nesaprotamā spēlīte - atskaitot pliku retoriku - sevišķi neinteresē), bet pārejas starpstadija - proletariāta (vai mūsdienās (jo proletariāts faktiski vairs neeksistē) dažādu rangu, kategoriju, pašsagudrotu identitāšu grupu "apspiesto") diktatūra līdz pašsaprotamai valsts atcelšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jebkurā gadījumā, valsts nav komunisma daļa, un revolucionārais marksisms ir tikai viens sociālisma paveids; teiksim, demokrātiskais sociālisms vēlas ieviest sociālismu miermīlīgi, demokrātiskas sistēmas ietvaros

(Reply to this) (Parent) (Thread)

valsts - proletariāta diktatūras formā - ir d a ļ a no komunisma tiktāl, cik tā ir līdzeklis, lai sasniegtu mērķi.
tieši tāpēc nevis kapitālisms (kas ir ekonomiska, nevis politekonomiska sistēm), bet tieši sociālisms (visos tā paveidos) ir iekšēji pretrunīgs un ar 99% varbūtību pašatcelošs, kā jau vēsture to ir rādījusi un vēl turpinās rādīt ar visiem mēģinājumiem ieviest "reālo sociālismu". tiesa, tā kā studenti ar izskalotām smadzenēm gandrīz ievēlēja Korbinu, sociālisti vēl kādu brīdi - līdz mašīnu laikmetam, kad cīņu polaritātes mainīsies - ik pa laikam mēģinās savu labo cīņu, lai kārtējo reizi atsistos pret, nezinu, esamības/realitātes/"dabas" glass ceiling'u. man gan šķiet, ka pēc tam, ka izgāzīsies sociālistu afēra ar muslimiem, tad "demokrātiskais sociālisms" pāries mašīnu vai neorganiskā visuma pusē - jo tieši to loģiskas konsekvences ceļā paredz galējs nihilisms, kurā idejisks fantons ir nesamērojams ar realitātes uzliktajām robežām. sociālistiem viņu mērķa ieviešanā vnk viss traucē, līdz mirklim, kad viņus absorbē mašīnas - smieklīgs paradokss, jo Markss taču rakstīja par cilvēku kā mašīnas piedēkli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

loh, valsts nav komunisma daļa, pat ja tu to vārdu izcel; pārejas posms uz komunismu nav komunisms. utopiskais komunisms tāpat nav īpaši aktuāls; demokrātiskais sociālisms uzstāda reālistiskus mērķus ar ieguvumiem, ko var redzēt esošajās sociālajās demokrātijās.

tavi argumenti pret sociālismu ir parasts neoliberālisms, kuram, cita starpā, nav risinājuma pieaugošajai automatizācijai un ar to saistītajai ienākumu nevienlīdzībai. saglabājot esošo trajektoriju, vienīgais jautājums ir, vai vadzis plīsīs pirms vai pēc pasaulē būs pirmais triljonārs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kuri ir tie reālistiskie demokrātiskā sociālisma mērķi? demokrātiskais sociālisms gadījumā nav oksimorons? vari kabināt kādas birkas vien ienāk prātā, lai izskatītos labāk - sociālisms tik un tā būs sociālisms.
atkal neoliberālisma bubulis, paliek garlaicīgi.

prātvēder, pieaugošajai automatizācijai risinājums būs nevis sociālisms vai neoliberālisms, vai pat orbanisms (lai gan nacionālās demokrātijas ar augstu pilsoņu savstarpējās uzticības līmeni būs dzīvotspējīgākās, piemēram, Šveices modelis būs dzīvotspējīgāks nekā vidēji EU) bet gan grēku nožēla un atgriešanās pie dzīvā Dieva Jēzū Kristū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+ demokrātiskais sociālisms nav tas pats, kas sociālā demokrātija. lai gan socdemokrātija arī ir bijusi masīva izgāšanās, par ko Hajeks visu jau sen ir uzrakstījis, un pēdējos gados citi raksta arvien vairāk, piemēram, norādot, ka socdemokrātija nevar pastāvēt vienkopus ar augstu imigrācijas līmeni utml.

(Reply to this) (Parent)

lol piekabina oksimorona birku un tad runā par birku kabināšanu. gandrīz visam, ko tu saki, atbilde ir paskatīties spogulī vai pārbaudīt faktus. pārmet augstprātību, bet tevis paša motivācija ir skaidra; rūgtums par to, ka tevi uzskata par lohu, bet esi pārāk liels lohs, lai saprastu, ka risinājums ir būt mazākam loham; tā vietā tu mēģini to risināt, kāpinot savu lohismu

(Reply to this) (Parent)