es teiktu, ka mums individuālā un dažbrīd kolektīvās organizēšanās formā sanāk viduvēji ar atsevišķiem izciliem izņēmumiem, varēja būt daudz sliktāk, bet pavisam noteikti var daudz, daudz labāk. nesaprotu, kāpēc, lai fakta konstatācija, ka "ir švaki" kalpotu par kaut kādu normatīvu spriedumu "ja ir slikti, nu tad neko, lai nav". Mairis Briedis, džeks no ielas, saņemas, iet kačāties un beigās nopelna miljonu. vairāk ticības.

nācijvalstis pašas rodas no nejēdzīgu konfliktu veidojumiem, kuri pretrunas un konfliktus uztur tādā kā passive aggresive noklusētā vakuumā, kā tas bija ar 19.gs. impērijām un šobrīd ar ES, un kā tas būs, kad ES neizbēgami savas neefektivitātes un birokrātiskā aparāta dēļ sabruks (cerams, ka tas notiks pēc iespējas mierīgāk - tieši centrā, kura dēļ šis veidojums vispār radās, nevis perifērijās, kuras pieslējas vnk piķa un "simboliskā protekcionisma" dēļ). vai tad tu nesaproti un neredzi, ka nācijvalstis gan 19. gs., gan 20., gan tagad veidojas tieši kā atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem, t.i., problēmām? indivīdi un grupas dirsīsies vienmēr, ir vienkārši jāatrod veids, kā šo diršanos čenelot un aizvadīt pa citiem kanāliem, nevis meklēt kaut kādu galējo kosmiskās taisnības un vienlīdzības nonivelējošo uzvaru. latviešiem pārsvarā nav nekādu iebildumu ne pret vienu savu kaimiņu, tikai vienam LV kaimiņam ir iebildums pret Latvijas (un vairumu citu savu kaimiņu) pastāvēšanu. tāpat, piemēram, modernajai Polijai nav nekādu iebildumu pret savām patreizējām kaimiņvalstīm, ja neskaita Vāciju, kas viņiem ik pa laikam savas hipermorālās un ekonomisko interešu diktētās svētulības dēļ ik pa laikam kaut ko piepišās. kaimiņi pārsvarā mēģina dzīvot mierā, es nesaprotu, kāpēc tu esi uzķēries uz vienkāršotā un banālā naratīva, ka nācijvalstis = konflikti/kari. even if i would buy into this shit, es labāk dodu priekšroku lokāli ierobežotiem nācijvalstu konfliktiem, nevis pan-globālai šķiru cīņai, visu karam pret visiem, transhumānistu karam pret cilvēkiem, vai globālistu karam pret nacionālistiem, nemaz nerunājot par universālu "karu pret karu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

poļi arī ukrainu un baltkrieviju uzskata par savu likumīgo tiesu. tāpat kā krievi uzskata pri-baltjiku par savu likumīgo tiesu. es personīgi gribētu mazāk konfliktu un vairāk konstruktīvas sāncensības, skaidrs, ka ne tavs na mans redzējums nav vienkārši realizējams, taču tādā romantiski ideālajā nakotnē es gribētu redzēt vairāk globālas vienotības tieši ekonomikas un poilitikas sfērās, kamēr kultūras sfērā, protams, man nav nekādu iebildumu pret daudzslānainību un nacionālu pašnoteikšanos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uzskatīt viņi var visu ko, tikai Ukrainā un Baltkrievijā neviens, reti kurš runā poliski un asociējas ar polisko (ja nu vienīgi tikai kā ar vēstures mantojumu, piebildīsim, salīdzinoši ar Krievijas valdīšanas laiku, droši vien pozitīvāk vērtējamu), tik daudz vēstures ratu atpakaļ nav ko pagriezt, un labākajā gadījumā reģionā varētu cerēt par valstu koalīciju ar Poliju, kas, manuprāt, būtu brīnišķīgi un ir tas, ko Krievija jau 100 gadus ir mēģinājusi novērst.

bet ko, tavuprāt, p r a k t i s k i nozīmētu politiskā un ekonomiskā vienotība? jebkuram gurķim ir redzams, ka ekonomika nav diez ko vienota, piemēram, starp Vāciju un Grieķiju, kas ir diezgan loģiski gan klimatiski ģeogrāfisku, gan vēsturisku apsvērumu dēļ, nemaz nerunājot par to, ka ekonomika nav diez ko vienota starp Kurzemi un Latgali vai Ziemeļitāliju-Dienviditāliju.
Grozies kā gribi - pēdējais lielais eiropeiskās kultūras uzrāviens, arī ekonomikā, notika laikposmā no 1870tajiem līdz 1914tajam, pēdējais Eiropas zelta laikmets, un visa tā laikmeta dažādība izrietēja tieši no konkurences - ekonomiskas, politiskas, kulturālas - nevis kādas mistiskas 'vienotības'. paskaties, kā Ķīnas tirgus turpina bezgalīgi augt kopš tā brīža (un līdz ar šo augšanu, izcelt no nabadzības cilvēkus uz vietas), kad valstī kaut daļēji tika atcelta ekonomiskā homogenitāte.

(Reply to this) (Parent)

kaut kādā brīvi "ekonomiskā vienotība" neizbēgami arī nostājas pretrunā nacionālajām interesēm, kā tas bija Breksitā - daudziem varbūt patīk vienotā tirgus benefiti, taču Briseles birokrātijas kombinācija ar neierobežotu migrāciju - neizbēgamām vienotā tirgus blaknēm - izrādījās pārāk rūgts kauss.

(Reply to this) (Parent)