in this bright future, you can't forget your past..

okei, garais stāsts ir: mani izvaroja viens mans “draugs” mēnesi pēc tam, kad apprecējos. Seko notikumi, bet nespēju atkratīties no sajūtas, ka tieku dehumanizēta un manu “nē” neņem vērā, pārveido tā nozīmi, sarunā ar mani, lai tjip jūtos citādāk. Tas ir patiesais iemēsls, kāpēc tagad tik ļoti sāp tikt vaļā no laulības statusa, kad otrs cilvēks uzliek ignore, ir ļoti grūti, bet tas ir mans nē. Tas ir jāņem vērā. Es nevaru būt izmantojamā, un jo sevišķi beztermiņā, bez norunas, bez komunikācijas, varbūt bez līdzatbildības. Man nav jābūt kaut kādai noderībai, es esmu pats cilvēks.

deprešens pilnīgā vienatnē. nē, es neviam neatvēršos.

Viņš laikam joprojām ir kopā ar to meiteni, kas ir 17 gadus jaunāka par viņu. Redzu reti, varbūt slēpjās, tā kā viņš man pateica, kad vēl runājām, kad izteicu sašutumu. Nu labi. Kāda gan man vairs daļa par to, izņemot pretīgi, nepatīkami atkal un atkal sastapt vilšanos.

P.s. Gaidu, jo nav izpildījis saistības ar tiesu