Man šķiet, drīzāk ir vnk jāsakārto sava dzīve līdz tādam iekšējam stāvoklim, kad esi un būsi laimīga, neatkarīgi no tā vai būs vai nebūs bērni/ģimene (bet ne tā caur zobiem izlikties, "jā, es esmu laimīga viena pati un man viss forši" bet īstenība iekšeji kaukt no vientulības, bet tā pa īsto dabūt sevi tajā "esmu apmierināta ar savu dzīvi" stāvoklī, jo
a)tad patiešām mēdz viss sakārtoties attiecību frontē
b)ja arī nesakārtojas, tad nekas, jo tu esi patiesam laimīga ar to, kā ir...

Par izlemšanu, es nezinu, man škiet tie ir vai nu izņēmumi, vai arī cilvēks jau bijis taja nepiespiestības stāvoklī, kad pats ar sevi laimīgs, un vnk izdomājis, ka vispār jau attiecības, tas būtu forši...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, mīļā sirds.:)

(Reply to this) (Parent)

Pēdējā rindkopa.

(Reply to this) (Parent)