Es ne par plāniem,bet par atgūtu sajūtu,ka neplānoju,t.i.negaidu neko konkrēti, paļaujos uz notikumu gaitu kā Tu saki,bet līdz tam,izrādās varu nonākt vien pirms tam sev tos visus plānus, gaidas un cerības nodeklamējot,par sevi pasmaidot un atmetot ar roku-kā būs,tā būs labi.
Tad ir ok.Bet tā nepacietība zināt,jā, tā ir mokoša,lai arī-nekad taču neatkārtosies tas laiks, tā intriga-pirms zināšanas.

(Reply to this) (Parent)