| Man kā vēsturniecei... |
May. 11th, 2004|11:05 am |
Jeb psihoanalīze savā sulā.
Interesanti vērot kaut vai pašai sevi.Tas patiešām strādā-kad es,prātu paņemot rokās, ar sevi aprunājos,atbildu uz jautājumu,- kā es jūtos un kas tad ar mani šobrīd īsti notiek,-es it kā nodalu to no sevis, paskatos no malas uz to emociju mudžekli un kļūst vieglāk,jautrāk un vairs neliekos sev sliktā un netīrā dusmu pūce, izmisuma kamolīts.Rodas drosme, vēlme darboties, jo arī parādās skaidrība, ko varētu pasākt lietas labā un ka ir Vieta Nākamajam Solim.
Ceriņi smaržo kā traki.Kurp lai triecas šajā nedēļas nogalē? Jau gribās, jau tagad gribās. Beidzot peldsezona jāatklāj, kauna lieta. |
|