Man kā vēsturniecei... |
[May. 11th, 2004|11:05 am] |
|
|
|
Comments: |
Mani plāni, kuros iesaistītas jūtas, parasti, mēdz nepiepildīties. Tādēļ šiem jautājumiem ļauju ritēt savu gaitu, bet ciest nevaru neskaidrību. Tā droši vien ir mana nelaime :)
p.s. peldsezonu atklāju jau aprīļa beigās - laivu braucienā - bija lapi :)
Es ne par plāniem,bet par atgūtu sajūtu,ka neplānoju,t.i.negaidu neko konkrēti, paļaujos uz notikumu gaitu kā Tu saki,bet līdz tam,izrādās varu nonākt vien pirms tam sev tos visus plānus, gaidas un cerības nodeklamējot,par sevi pasmaidot un atmetot ar roku-kā būs,tā būs labi. Tad ir ok.Bet tā nepacietība zināt,jā, tā ir mokoša,lai arī-nekad taču neatkārtosies tas laiks, tā intriga-pirms zināšanas. | |