Magnesia

Vēl viena saturīgu sarunu diena. Teju visu dienu pavadīju ar M no ARME kompānijas. Ry ļāvu likt sev mieru. :D Tur ar viņiem visiem ir samērā īpatnējas attiečibas. Klīst visādas apstiprinātas un neapstiprinātas runas. Tas, par ko viņi visi ir vienisprātis - ka Ry viņiem ir apnicis ar savu biežo parādīšanos un ne tikai. Bet nu man arī nav iespēju katru dienu ļaut Ry pie sevis nākt. Man viskaut kas cits darāms. Man patīk Ry patiesums - ja viņam simpatizē cilvēki, tad viņš tiecas ar viņiem pavadīt cik vien daudz laika iespējams. Vienīgi viņš nesaprot, ka visiem nav kā viņam - pārējiem cilvēkiem ir darbs un viņi ir noguruši un grib arī zināmu privātumu un laiku pašiem sev.
Ceru vien, ka runas mani neietekmē, jo man netīk tās izplatīt un netīk, ja tās izplata par mani.

Mazliet iepirkāmies M vajadzībām. Jocīgi būtu kādam no malas mūs vērot, iespējams. Jo no mums 2 viņš ir tas, kuram patīk iepirkties un ir priecīgs to darīt un izgāja no veikala ar 2 tarbām. Pēcāk iemetām aci ķīniešu veikalā - nemaz nezināju, ka mums te tāds ir. :D Noriskēju nopirkt kaut ko pamēģināšanai, gan saldu, gan ne saldu, t.sk, aloe dzērienu ar medu un līču sulu un kaut kādus ķīniešu saldumus, cepumus, bambusa dzinumus?. Tomēr arī tradicionālus angļu saldumus. Tā nu sēdējām pie upes, piknikojām un pļāpājām. Vēlāk pie manis, jo saule pazuda, bijām pavisam nosaluši - M pirkumi izglāba arī mani no pārsalšanas. Angļu vasara.
Forši izpļāpājām un izsmējāmies. Parādīju savu "mākslu" iz dekupāžas. Neticēja, ka manis veidots (pasitu sev pa plecu).

Atkal pārliecinājos par to, ka iekšējām sajūtām attiecībā uz cilvēkiem ir jātic. Tas gan attiecībā uz citu cilvēku. Atklājās pavisam nepatīkama aina... pavisam cits skats.

CV things...
Nesaprotu to angļu stilu rakstīt iekš CV to, ko, manuprāt, pienākas rakstīt motivācijas vēstulē - nez cik plaši par savām kvalitātēm utml. Manuprāt, tas ir vajadzīgs tiem angļiem, kas nav diez ko daudz strādājuši - lai vietu aizpildītu, lai neizskatītos tik tukšs. Jo, ja es rakstīšu tik plaši par to, tad mans CV pārsniegs 2 lapu limitu, bet HR cilvēki nez vai lasa pat tās divas lapas. Reāli, kā man tikko arī atgādināja kāds šīs tēmas videoklips, motivācijas vēstule reāli tevi "pārdod", nevsi CV. Cv tikai informācijai, bet motivācijas vēstule, lai sevi "pārdotu". Tā kaut kā. LinkedIn profilā, piemēram, pat īsti neredzu, kur ierakstīt tādas lietas.

Arī F uzmeta aci manam CV, tapa vēl uzlabojumi. Jāatkārto tas vēl iekš LinkedIn. Šobrīd mana CV tapšanā ir piedalījušies aš 4 cilvēki. Vismaz (ja nu kādu esmu piemirsusi? ups). Varbūt rīt piedalīsies piektais. :D esmu apsēsta ar CV? :D Nē, gribu uztaisīt to perfektu, pat neskatoties uz to, ka mot vēstulei lielāka nožime - tā arī būs jācep rīt.

Bet vēl dilemma - vai braukt ar F un viņas tanti uz jūru (šitādā laikā pat pie saules, kad salsti, uz jūru nemaz negribas) vai doties tikties ar W un ņemties ar CV. Otrais būtu lietderīgāk noteikti. Vēl jau vajadzētu arī ielikt sludinājumus, iegādāt šo to. uh...
Bet izskatās, ka iecerētais pārtijs rīt nebūs. Baigi nemaz arī negribu.

Atkal dziļas un saturīgas sarunas. Šoreiz ar W. Par visu ko, par CV, par cik viņš reizēm pieņem darbā cilvēkus. Par austrumu filozofiju, par savstarpējām attiecībām un vēl šo to. Arī ar Ry.

W ir 1 no retajiem angļiem, kam ir sanācis apgūt citas valodas - franču un mazliet portugāļu.

Viņš izteica kārtējo prognozi par manu nākotni - daudzi to ir darījuši, bet nu tas, ko viņš prognozēja ir vienkārši loģisks spriedelējums, lai parādītu sevi kā gudru cilvēku - pamatā, jo uzstādīja ļoti lielu laika periodu prognozei, kurā ne tas vien var notikt. :D
Bet vispār pēdējā laikā pārsvarā gudri, ineliģenti, domājoši cilvēki, turklāt ar raksturu, man apkārt grozās. Tas man patīk. Personības. Pat, ja izpausmes ne vienmēr ir pilnīgi pozitīvas, galvenais, ka tās ir! Un, ka tās ir patiesas, īstas. Mācību apgūšana ir procesā.

Nu dažs labs ir izņēmums, kas dŗiz beigsies, cerams. Jo nejūtos komfortabli tādās virspusējās sarunās, kur saruna sastāv no apmainīšanās ar pieklājības frāzēm (f*** aizraujoši), kur cilvēks gaida, kad teikšu to, ko šams grib dzirdēt. Šovakar laikam satikšu, bet cerams, tas nebūs ilgi. Mokoši. Nu "piedodiet", ka jūtos tā, kā jūtos.

Bet kārtējo reizi konstatēju, ka cilvēki nevar iedomāties, ka es varu dusmoties. Nu labi viņiem visiem, ka nav sanācis to izbaudīt. :D Ry vienīgi aizvakar konstatēja, ka varu būt aizkaitināta. :) Ne uz viņu biju.
Tās ir tās dusmiņas, no kurām nespēju tikt vaļā vēl. Tracinošās lietas.

Kaut kā šitas ieraksts man ilgi "gulstas"...

Vakars pa pabiem ar FM un šoreiz tanti Katrīnu.

UPD. nebija jāsatiek. Varbūt apvainojies, ka biški pateicu acīs. Nevajag tukši runāt... tad nenāksies.