Magna Carta

Kā tur angliski ir, es nezinu, jo filmas spēju uztvert tikai latviski vai krieviski. Tribute? To iemācījos no princeses Diānas nāves. Eltona Džona tribute princesei. Sanāk, veltījums, ja lieto valodas intuīciju, kas arī ir galvenais manu valodu attīstībā.

Tribute BlackRobin. Es jūtos, ka Dievs gribēja mani sievieti, un pēdējā brīdī pārbīdija kursoru uz male. Esmu arī kaķis. Es to visu varētu apgalvot, un starp draugiem justos godāts kā kaķis, brīžam cibā un phone grāmatā pārprasts, ka pārdefinēju sevi. Bet es piedzimu puika, un tas ir vienigais legit fakts. Dzimumi ir tikai divi. Es to neskaidroju sev, es gaužām labi visu saprotu. Tas ir, es piekrītu B-Robin frustrācijai. Tas, vai nu pāries, woke norietēs, vai viņiem klāsies arvien skiktāk. Jums tur rietumos hujova. Lai pamēģina īstenot austrumeiropā. Neattīstu fantāzijas, cik ātri woke sarullētu savu stafu atpakaļ, un rītu viskiju 2000km attālumā, no drošas distances lādoties, nevarot saprast, kā varēja dabūt tādu pisienu imaginālajā kājstarpē

Sēžu uz apmalītes, pienāk pusaudze, vai ir ko smēķēt, krievu valodā. Es aizņemts strīdoties ar MI telefonā, pavirši atbildu latviski, ar roku subtitriem. Ķip, tīt māki? Man ir tabaka.
Tā, ne uz vienu pusi. Viņa latviski, situācijas dēļ, gribētu, bet knapi saprot. Man savukārt pofig, jūtos pārtraukts sarunas vidū.

Pārgāju uz eng. To, kaut cik.
Iegrimstu atpakaļ telefonā, bet tur, blyat, chats pazudis. Pievēršos meitenei, redzu, ka nemāk tīt. Let me do this, un paņemu atpakaļ komplektu, tinu viņai, sekundēs. Tikmēr runāju. Oh, do u like goths, skatoties uz viņas outfit. Nu jā, laikam, bet nezina nevienu bandu nosaukt. Es speru ārā vienīgo true goths, ko zinu - My Dying Bride. Nē, nav dzirdējusi.
Gotu tur nebija, vnk 2026, no 2000 atkārtojošais outfit.
Piedāvāja laipni man milkshakes no somas. Chocolate. Es nē. Strawberry. Es nē.
Patiesībā es čekoju pulksteni, ka tūlīt beigs tirgot vodku.
Es rāvos kājās. I got 20 minutes left, I have to go. It was so nice to meet you.
Meitene priecīga pamāja ar galvu, acīs skatoties, sniedza plaukstu, iesist pieci. Tīrs bija viņas skatiens.

Meitenei maybe 15. Un tā arī es viņu uztvēru, kā glītu, jauku meiteni, kas aug par skaistu sievieti. Esmu beidzot ne tēva kategorija viņas dzīvē, ne dumjš loveris, vnk sakarīgs male, kas laikam ir retums, kā esmu nojautis no pieredzes.

Ciba ir zobojusies par pedofīliju. Es uztveru tādu vecumu kā plaukstošas sievietes nākotnei, un runāju kā ar meiteņu kārtas draudzenēm, lieliem bērniem.

Billy Idol ir dziesma Sweet Sixteen, Cojam vēl trakāk - Vosmeklasnica. Tikai kaut kā tajās dziesmās nejūt sex draivu, bet tā paša apzināšanos, ko jūtu es. Ir skaisti redzēt meiteni pieaugam, būt čomam

Traumētiem Lauvām, laikam kā senas paaudzes opeļiem neizbēgama ir rūsa, ir lielīšanās. Jo neviens neredz kā viņi ir deguši un deg. Tas ir zvaigznēs rakstīts, ka jādeg. Es te pieminu arī Vectīģera plātīšanos, kamēr vēl bija latests.

Iegāju aptiekā pēc sava xanax, un kamēr mani apkalpoja, skatījos uz bezjēdzīgu medikamentu plauktiem. Fervex, un ko tik cilvēkiem nevajag. Man tas ir murgs, izdot naudu par neko.
Neesmu parakstījis līgumu ar velnu, bet pāri visam tam, ka gandrīz neslimoju, aptiekā aptvēru, ka pēdējo reizi slims biju ar covid, uz 2 sūdīgām dienām, kad tiešām nebija forši. Tātad, 5 gadus vispār pat iesnu nav bijis, dari ko darīdams.
Thanks God and mama.

Tik agri jau tik gaišs. Līdz jāņiem tak vēl tālu

biju neredzīgajos Juri Simanoviču klausīties, pēc tam uz Alfu. tur izglābu vienu nabadziņu, samaksājot par bulciņu, un atstājos 1.50
atlikumu, jo iedomājos, ka varbūt arī viņam līdz invaliditātes pensijai tālu, skrēju prom, lai viņam nav neērti. apsargi priecājās, jo viņiem mazāk darba. viņš to bulciņu bija nozadzis.
pasaulei reizēm jābūt jaukai vietai.

statistika, kas nekad neiziet ārpus manas galvas

Dzērāja vaimanas.

Mazāk kā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas reizes esmu iedzēris kopš marta beigām. Nu, traucē visam un vnk nepatīk vairs.
Bet kārdinājums paliek. Tā nu, sestdien pabeidzis UX/UI online apmācības, izlēmu nosvinēt.
Paģiras, manos 52, jau sen ir mainījušas formu. Fiziski nav slikti, bet tā mentālā bedre... Padzēru tikai 2 dienas, un noskaņa ir d*rsā joprojām.
Pēc alko seko tāds down, tāda nomāktība, demotivācija. Katra darbība ir cīniņš ar sevi. Neder ne darbs, ne izklaide, ne trula vāļāšanās. Bet es daru, vismaz cik spēju. Labi vismaz, ka esam divi – tas otrs mani baksta "un tagad dari šo", un es klausu viņu.

"Stuf that gets censored is stuff that's true"
I,Hypocrite

nav kapacitātes
līksmot un smieties
nomazgāt traukus
atrast divas
vienādas zeķes
izslaucīt istabu
spēju tik podu
dieviņ dod spēku
izturēt sevi

man ir traucējumi. nomāktība. nespējs. trūkst kapa-, kapa-, kapacitātes

apsveru domu iet pie psihiatra, vienīgi tad papīri būs netīri, un dienās mani noformēs kā rīcībnespējīgu

“Tavs krāna ūdens laikmets sākas tagad” (reklāmas devīze)

norge uzvarēja brazīliju. prieks!

es arī esmu ļoti viena, bet es nemaz neprotu būt tā, lai nebūtu viena.

skaitot:

2 female draugi, 1 male = dēls

nākamais:

esmu ļoti viens. kad vēl bija mamma, līdz janvāra sākumam, es nebiju tik ļoti viens. tagad reizēm aizspriežās kakls, cik ļoti viens savā plašajā dzīvoklī. un man der, kaut vai gunta piezvana, uzdirst. man patiesībā ir aktīvi kontakti katru dienu, telekomunkāciju epasti, random zvans, jebkas, un es neesmu viens

citēšu, ko rakstīju MI:

es vsp nevērtēju kategorijās, man to nevajag. to piesaka atsevišķi cilvēki. esmu kārojams kā draugs, izrādās. putinists mani vislaik sauc par draugu, un esmu definējis, nebaidoties, skatoties acīs "es tev nevaru atbildēt ar to pašu, tu man esi kaimiņš, labas attiecības". arī gatis laužās ar metāla armatūru "tu esi mans draugs!" ar izsaukuma zīmi. es atbildu, ka gadiem pazīstams, ļoti tuvs čoms, un konkrēti pasaku, ka draugi man ir ļoti maz, tu esi man ļoti mīļš, bet ne draugs. mani draugi ir absolūts vip. to nedāvina uz atlaidēm

viss normāli

Smieklīgi vai nē, esmu gatavs precēt katru female mūziķi, ko pastiprināti klausos.
Tās ir neskaitāmas. Šobrīd esmu ārā, neko neklausos, bet prātā ir Discovery Zone ar JJ Weihl.
Ja jums nav mūzikas piesaistes, jums vispār nav iespēju. Man pašam iespējas kā fib aģentam Deilam Kūperam, labāk nevaru pazemināt sevi.

JJ Wheil savā titulbildē ļoti atgādina cibas Kristīni (ne govs).
Satiku 1x, un jā, viņa ir pankroks, bet es nederēju. Palikusi Kristīne manā prātā neizdzēšami. Viņa arī ir ļoti skaista.

Vai, es aizmirsu slimības lapu? Kristīne B ir mans etalons, ne etanols, kā var savienot sievietes skaistumu ar punk un empātiju