man pagājušo gadu bija murgs trīs mēnešu garumā, jo es biju mākslas objektam nopirkusi mikroprojektoru. pa kaut kādiem 250 eur, bet nu - vārds "projektors". mani dzenāja uz visām pusēm, jo tas NAV "mākslas darba materiāli", bet gan PAMATlĪDZEKĻI!!! un kad es biju saskaņojusi shēmas (jau pusotru mēnesi PĒC pasākuma, hahaha, laicīga naudas plūsma), kā to visu apiet, beigās aptvēra, ka nē, nu var jau būt, ka tas var būt mākslas materiāls un lika rakstīt no uzņēmuma dokumentus, ka šis mikroprojektors nevar tikt izņemts no mākslas darba un lietots atkārtoti. kamon. mikroprojektors!!! kas bija iestrādāts iekšā vienā Baltās Nakts intstalācijā. NEKAD VAIRS. lai gan projektus esmu ar RD īstenojusi jau gadus 15 un man tie padodas, šis bija pēdējais piliens.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šis ir izcils piemērs tam, kā strādā RD kultūras darbinieces. Vissmieklīgākais, protams, ja labi grib, šo visu var apiet, bet nu māksla tiešām nav tā joma, kurā strādājot, cilvēki būtu sev mājas Mārupē sacēluši.

(Reply to this) (Parent)