KL 2006 |
[8. Maijs 2006|21:33] |
[ | Skaņas |
| | Lauxna Lauksna - Ursa Minor | ] | Palasīju dažus citu cilvēciņu ierakstus, izrādās dažiem interesē kas tad īsti labs bija Viļņā. Nepretendējot uz publicistiku vai mākslinieciskumu - varat palasīties manus nedaudz piekoriģētos iespaidus, pirms tas tiek kaut kādiem vairāk vai mazāk oficiāliem tīkla mēdijiem:
Kunigunda Lunaria 2006 – iespaidi.
Manas līdzbraucējas (cien. ravena volkovna) vārdiem runājot „jau trešo gadu šis ir vasaras sākums”. Tā nu ir sanācis, ka tradicionāli vasaras festivālu sezonu atklāj Kunigunda Lunaria, bet noslēdz Menuo Juodaragis. Arī šogad festivālu gaitas mūs aizvedušas uz kaimiņzemi Lietuvu.
Diemžēl maizes darbs prasa savus upurus (strādāt pēc iespējas pilnāku darba dienu), tāpēc ierodamies Viļņā tikai pašā pievakarē. Nonākot līdz pirmā vakara norises vietai klubam LAS Caslte, mūs jau sagaida Rosewater dārdošie ritmi, kas veļas pa atvērtajiem pils logiem, tātad d.n.s, Marchwitza un Sala esam nokavējuši. Raudot gaužas asaras, dodamies iekšā, lai iesildītu ausis. Laba skaņa, gaismas, atbilstoša atmosfēra un, protams, arī paši latvju puiši neliek vilties – aizraujošs sets, kas pamatīgi iekustina gan saimniekus lietuviešus gan arī mūs, atturīgos letiņus. Ar smaidu uz lūpām secinu, ka Latvija tomēr ir vietēja mēroga industrijas lielvalsts. Nākamie uzstājas viesi no Katalonijas - O Paradis. Visai savdabīga un interesanta mūzika, kas pēc Rosewater uzstāšanās sākotnēji šķiet nedaudz flegmātiska un iemidzinoša. Bet ar laiku ausis pierod un ļauj pilnībā izbaudīt neparasto sajaukumu – Vidusjūras folkmūzikas un balāžu sajaukums ar industriālām, elektroniskām skaņām. Publika pārsvarā sēž un bauda performanci – vienu vārdu sakot – idille (chimera un vaarna tika pieķerti valsējot pa deju zāli). Pēc ovācijām tiek nodziedāta vēl viena atvadu dziesma, garmatains puisis, kaut ko nelāgu salietojies, nokrīt un atsit galvu pret skatuves prožektoriem un mēs saprotam, ka laiks doties apraudzīt viesnīcu, jo priekš afterparty spēka vairs nav.
Otrā, un laikam jau galvenā, pasākuma diena pēc gada pārtraukuma atkal notiek klubā „Mulen Ružas”. Ar stingru apņemšanos nekavēt mūsu desants (divu cilvēku sastāvā) pie kluba tiek izsēdināts jau stundu pirms oficiālā koncerta sākuma. Baudot Viļņas skatu un pavasarīgos saules starus sagaidām 18:00 un dodamies iekšā. Chillout zālē rāda Mensona klipus, tur arī paliek mūsu fotogrāfs (ravena atsakās kustēties un iekrampējas krēslā) – tā teikt, baudīt dienišķo mākslu. Es dodos tālāk kluba dzīlēs, kur pēc neilga laika jau sāk skanēt Degradatonia, kas esot izraisījusi veselu sensāciju Naujas Kraujas 2006. Saprotams arī kāpēc – ļoti kvalitatīvs doom/gothic metal. Mazliet atgādina Sentenced, kas ir kā medusmaize manai nostaļģiskajai dvēselei. Nākamais uz skatuves kāpj projekts Lakissova, kas ir bijušās grupas Shabash taustiņinstrumentālistes/vokālistes Jevgēnijas Lakissovas solo projekts. Te nu viss ir bez pārsteigumiem – kā jau paredzēju, šis ir viens no festivāla highlightiem. Muzikālais baudījums tiek papildināts ar ekstravagantu skatuves šovu un publika ir pilnīgā dziedātājas varā. Reti kuram mūziķim piemīt tāda harizma. Esmu izkusis un izsmērēts pa zāles sienām (Ne gluži čurāju asinis aiz sajūsmas, bet ir tuvu tam). Varētu jau jūsmot ilgi un dikti, bet bezjēdzīgi – tas vienkārši ir jāredz/jādzird. Mano Juodoji Sesuo (MJS) – Lietuvas gotiskās scēnas pionieri un leģendas. Man jau liekas, ka mūsmāju Jumprava leišu bāleliņus noliktu gar zemi ar vienu kreileni, bet nu... nav viņiem jumpravas, ir MJS. Visai dejojami, gana interesanti, bet tomēr ne gluži manā gaumē. Ko nevarētu teikt par lietuviešiem – jumtu norāva daudziem. Vispārējas ovācijas un sajūsma. Nākamie uz skatuves kāpj Deathcamp Project, kas diemžēl (vai par laimi) pēdējā brīdī nomainīja Closterkeller. Man jau patika, ja neņem vērā faktu, ka es nevaru ar vismaz nelielu skepsi izturēties pret grupu divu vīru sastāvā, kas spēlē, baiso metālu. Metāls gan nebija diez ko baiss, kaut kas pēc principa Moonspell feat. The Ancient Gallery. Uz beigām publikai arī iepatikās. Devās aizkulisēs ar solījumiem atgriezties kaut kad nākotnē. Nu ko... gaidīsim. Publika sarosās un pie skatuves tikt praktiski vairs nav iespējams – drīz sekos galvenā šī vakara atrakcija – Circus Mundus Absurdus. Moderna cirka trupa no Somijas, kam ar mūziku ir visai attāls sakars, bet tomēr visai iespaidīgi – sākot ar tradicionāliem uguns rīšanas trikiem, beidzot ar body piercing un cock torture. Viss jaukas mūzikas pavadījumā un mīlīgu humora piešprici. Aprakstīt pilnīgi bezjēdzīgi. Tie, kas neredzēja, paši vainīgi. Jautro sado-mazo klaunu trupu uz skatuves nomaina otrie headlineri Two Witches. Es jau it kā saprotu, ka tā ir pazīstamākā Somu gotiskā grupa utt utjp, bet nu es nudien nesaprotu, kas tur tik foršs un satriecošs. Skanējums pavisam nekāds (var jau būt, ka pie skaņas vainīgs apskaņotājs, bet kāpēc tad citiem viss bija ok?), attieksme arī ne pārāk pozitīva un bonusā visam, ģitārists, kas izskatās kā nācis no grupas Apvedceļš. Ausis, nervi un visi pārējie orgāni neizturēja (galvenokārt jau neizturēja ravena dīkšanu, ka viņai redz gribas ēst, gulēt, kakāt un sazin vēl ko, kā nekā pie briesmīgām performancēm ar laiku pierod, pie ravena dīkšanas - nekad!) un ieņēmām kursu uz naktsmājām, diemžēl tā arī neredzējuši XESS.
Arī trešās dienas izklaides mums gāja secen, to paša triviālā iemesla dēļ – vajag arī reizēm naudu pelnīt, ne tikai ballēties pa festiem. Vēl aizkadrā palika aftrpārtiji, filmu screeningi, modes skate, asiņainā mērija par latu, foto izstāde un citas festivāla atrakcijas. Īpašs paldies brāļiem lietuviešiem par draudzīgo uzņemšanu un Dangus par lielisko organizāciju.
P.S. Bildes ar manu gōtisko dibenu un citām atrakcijām arī kaut kad būs :P |
|
|