| Nakts jampadracis | 28. Dec 2008 @ 19:10 |
|---|
|
Šonakt, kad pulkstenis bija nositis 00:43, mūs ar tēti sēdus gultā uzrāva lielā bērna kliedzieni. Lielākajam ienaidniekam nenovēlu dzirdēt savu bērnu TĀ kliedzam. Likās sirds pa muti izkāps ārā, uzdejos polku un ieleks atpakaļ, lai uzrautu kazačoku. Ainu bērna istabā uztvēru diezgan saraustīti - bērns kliegdams, trīcēdams skrien pretim, istaba slapja, akvārijā robs, televizors uz grīdas. Pirmie paskaidrojumi izklausījās tikpat juceklīgi, kā ieraudzītā aina "es aizgāju uz tualeti, atnācu atpakaļ, viņš pats novēlies uz grīdas". Sāku saprast, kas noticis, jo gulēt ejot jaunkundze palika omulīgi lobot granātābolu, sagriezusi TV šķērsām plauktā, lai varētu redzēt no rakstāmgalda. ( turpinājums te... ) |
| Mazā Māsa | 19. Dec 2008 @ 11:26 |
|---|
|
Nu tā kā būtu pēdējais brīdis dienu no dienas atliktajam stāstam par Mazo Māsu.
Šodien plkst. 19:55 apritēs apaļš mēnesis, kopš māsa ir ar mums kā atsevišķa vienība.
Vislabāk pirmo dienu mājās pilnā sastāvā raksturo dialogs:
-Tēti, ko tu dari?
-Nezinu kāpēc, bet staigāju pakaļ mammai!
Bērns bišķi padomājis, izsprieda, ka nekā labāka tāpat nav, un pievienojās tētim.
Savukārt mamma, pēc trīs dienām trīsvietīgā (faktiski jau sešvietīgā...) palātā, vēlējās mieru un privāto telpu, neveiksmīgi mēģināja abus atrast.
Pie iesaukas mazā māsa vēl nav tikusi, bet biežāk dzirdamie apzīmējumi ir pinka (māsai ir pamatīgi biezi mateļi, kuri pēc gulēšanas atgādina poda suku) un octopus jebšu astoņkājis (tā kā uzvilkt kaut ko mugurā ir tikpat vienkārši kā apģērbt astoņkāji...).
Pirmajam jēdzīgajam svinamdatumam par godu pat nobildējāmies.
Uzskates materiāls ( te )
Savukārt vakar apmeklējām pirmo koncertu, kurš savukārt bija lielās māsas pirmā skolas egle. Jāsaka, visas trīs uzvedāmies godam. Lielā māsa noskaitīja mūsu gadsimtā nu jau par murgainu kļuvušu Plūdoņa "Rūķīši un mežavecis", mazā māsa pierādīja teoriju, ka cilvēks spēj gulēt jebkādos apstākļos - burkšķošais dūcošais troksnis, ko sauc par deju pavadījumu nespēja ietekmēt bērna mieru. (Tātad tas, ka vēderā esot, neļāva mātei normāli klausīties Dvoržāku, pēdējam būtu jāuztver personīgi. Pret mākslu kā tādu nekādu pretenziju mazajai nav...) Nu un mamma uzvilkta kā stīga lavierēja starp kaislīgu vēlmi ieraudzīt kaut ko no priekšnesuma un bailēm, ka jaunākais varētu pamosties un pateikt visai zālei pāris biezus vārdus.
Uz saviesīgo vakaru gan stafeti pārņēma tētis, jo mums bija svarīgāki darbi par furšetu un rotaļām. Proti, ēšana un tam pretējais, tā kā pagulējām jau koncertā...Skan: "Dzelzs Vilks" - [Uijā uijā nikni vilki #07] Maza mana līgaviņa |
|
Šis būs bēdīgs ieraksts.
Sagribējās bērnam kleitu uz Z-svētku balli nopirkt. Stokmanī bija tik daudz briesmīgi smuku kleitiņu - samtīgas, ar apakšsvārciņiem, ar visādiem fifīgiem vipendroniem (pardon mai frenč) - dārgas, bet smukas. Toties tām visām izmēri beidzās ar 116cm. Manai saulei vajag 128cm. Grozījos, grozījos riņķī, kamēr ieraudzīju uz sienas meitenes bildi un norādi "2-6 gadi". Nu ko, cerību nesta tesos meklēt, kur ir smukās kleitas 7-gadniecēm. A tur figu. Vairs ne ciku cakas ar volāniņiem, ne samta, nekā... Tur ar vizuļiem kruzuļiem rotāti ultramoderni topi, kleitas ar dekoltē priekšā un pakaļā, svārki, kas garumā visi virs ceļa.
Mazliet šokēta, bet ko nu tur. Nav jau vienīgais veikals zem saules.
Kad vakar tas pats mūs (nu jau kopā ar pašu mamzeli un tēti) sagaidīja vēl kādos 4 veikalos, padevāmies un ar šausmām atzinām - laikam tak mums nav vairs bebis, kuram vajag ciku cakas. Turklāt, pati bebene skatus meta tieši uz tiem ultramodernajiem loriņiem.
Tā nu mēs iegādājāmies mūsuprāt pieklājīgāko variantu no pieejamajiem...
Grūti iedomāties to dienu, kad zeltene pārvāksies uz savu mitekli un es vairs nevarēšu izlemt, kas viņai labāks :) |
| Narkomāni un hokejs | 9. Dec 2008 @ 16:18 |
|---|
|
Meita ar tēti bija uz Dinamo spēli.
Nepagāja i nedēļa, kad bērns pie manis vērsās ar jautājumu:
"Mammu, a tu nezini, kāpēc viņi visi kliedza "Narkoman, narkoman, Latvijai ir jāuzvar!""
Pagāja diezgan ilgs brīdis, kamēr man pieleca un es sāku hihināt.
P.S. Zinu, zinu, esmu parādā stāstu par Mazo Māsu un tā, bet tas prasa tik lielu laiku un saņemšanos, un man kā kārtīgai mājsaimniecei, nav ne viena, ne otra. |
|
Ehh, mazā māsa ir nodemonstrējusi raksturu visā krāšņumā. Esam atpakaļ mājās tādā pašā sastāvā, kādā aizbraucām.
Gaidīšanas svētki turpinās. |
| Kultūra mūsmājās | 4. Nov 2008 @ 07:30 |
|---|
|
Sestdien zeltenei pirmā tautisko deju uzstāšanās - ciema kultūras namā koncerts ar vienu deju mazajiem. Mandrāža kā lieliem, tā maziem. Visu brīvlaika nedēļu mēģinājumi (paldies dievam, citādi nav skaidrs, kā aizpildīt bērnam brīvlaiku, ja visas attiecīgās izklaides sabiedrības ignorē faktu, ka bars dažāda vecuma jauniešu nedēļu laiž muļķi...).
Pa brīvo nedēļu dzīvokļa koridorā tiek noorganizēta mākslas darbu izstāde. Kurp vien griezies, uzduries norādei, ka redz tur un tur ir izstāde. Tēvs savā vecuma vājprātā paprasīja, vai ieeja būs bezmaksas? Kad viņš apjēdza, ko ir izdarījis un sāka stāstīt, ka māksiniekiem - iesācējiem jāpriecājas, ka vispār kāds ir atnācis, nav tur ko naudu prasīt, vilciens jau bija aizgājis. Tapa Lielo, vidējo, bērnu un viena suņa biļete. Suņa, jo uz dzimšanas dienu dāma tika pie rozā pūdeļa. Pūdelis izrādījās vislabākajā situācijā - tam bija bezmaksas biļete. Pārējiem attiecīgi - 10, 5 un 1 santīms.
Kad atbrauca viesi, sākās naudas raušana. Ieraudzījusi krustmāti, kura tuvojās ar latu rokās, māksliniece daudz nesamulsa, pārvilka treknu strīpu uzrakstam "cena 10 santīmi" un aši uzvilka "cena 1 lats". Tā nu mūsu ģimenes naivais gals palika bez lata.
Nekas, gan dzīve izmācīs...
Koncerts pagāja diezgan glīti, ja neskaita faktu, ka deju partneris uz koncertu neieradās un dāmai nācās dejot vienai. Bet kā viņa pati sludināja - labāk vienai nekā ar to garo Anci!!!
Skola sarūpējusi jaunus, smukus tautu tērpus, kopumā ļoti glīti.
Pēc mūsu dejas nosvīdām kā rīta rasa, jo jutām, ka pirmajai reizei kultūras nu ir gana...
P.S. Šodien dodamies uz pilsētas kāpostu lauku meklēt mazo māsu. Ne asakas! |
| Veģetārisms | 1. Nov 2008 @ 07:47 |
|---|
|
10 minūtes nostāvējām gaidīdamas autobusu, jo bērns nāca klajā ar paziņojumu, ka ir veģetāra uz mikriņiem...
P.S. Atpakaļ gan cilvēkam nācās kāpt pāri saviem principiem, jo māte piekususi kā kara zirgs un mikriņš galamērķi sasniedz uz pusi ātrāk kā autobuss. |
| Viesi | 29. Okt 2008 @ 16:29 |
|---|
|
Šodien gaidām ciemos manas bijušās kolēģes.
Mēžam māju, marinējam lasi - arvienvārdsakot patīkama rosība pārņēmusi visus 48 kvadrātmetrus.
Pabrīdināju bērneli, lai mazliet piekārto arī savu istabu.
Pēc kāda laika iegāju pie viņas un konstatēju, ka visas (nu labi, būsim godīgi - abas) medaļas izkarinātas deguna priekšā pie istabas ieejas, dārziņa izlaiduma "diploms" atvērtā veidā ielikts plauktā, keramikas pulciņa darinājumi salikti smukā ielokā. Toties mantu kaudzes struktūra un veidols zem gultas palicis nemainīgs lielums.
Piekārtoja... |
| 10.10.2008. | 21. Okt 2008 @ 07:07 |
|---|
|
Nu jau vairāk kā nedēļu atpakaļ notika par tradicionālu kļuvusī pidžammballe, arī šogad divās daļās.
( atskaite te ) |
| Par bumbām | 8. Okt 2008 @ 13:05 |
|---|
|
Jūs esat mēģinājuši aizmest kaučuka bumbiņu? Man vismaz liekas, ka tā ir kaučuka. Pāris cm diametrā, visvisādās krāsās, nāvīgi atsperīga bumbiņa. Nez no kurienes, bet mums mājās tādas ir parādījušās vairākas. Vienu šo sātana izdzimumu atradu slaukot virtuvi. Slaidā lokā aizmetu uz bērna istabu. Tak šī, izlēkājusi visus kaktus, atsitusies pret visām sienām, kad es jau par tās eksistenci biju aizmirsusi, atgriezās ne saukta ne aicināta virtuvē.
Esmu dzirdējusi, ka ir fiziski traumatiski nopirkt jaunu bumerangu un veco aizmest, bet izrādās aizmest kaučuka bumbiņu ir psiholoģiski neizturami. Viņa nekādus fiziskus draudus nerada, bet fakts, ka tu viņu vari mest kurā virzienā vien gribi, viņa atleks atpakaļ, spēj sašūpināt visstabilāko psihi. Tas beidzās ar to, ka ceturtajā piegājenā saudzīgi aiznesu to uz bērna istabu un ieliku lādē ar slēgtu vāku. Jūtos uzvarējusi šo cīņu, bet tāda rūgta pēcgarša palika gan... |
| Rudentiņis nebēdnis sūta mani bekot | 29. Sep 2008 @ 09:13 |
|---|
|
Par agru sāku vaimanāt, ka šogad nav kur izgāzt savu radošo potenciālu.
Arī skolā tomēr pastāv ražas svētki.
Tāpēc mums šogad tapa kastaņu tirdzniecības kuģis ar trīs raženiem večiem uz tā!
( aplūkot te )
P.S. Bilde tik draņķīga, jo nemāku apieties ar bērna ziepju trauku, bet vecāku trauks ir aizpeldējis uz Zviedriju ar visu tētuku.
P.P.S. Tā kā izstādāmie skaistuļi bija jānoliek uz palodzes, zem kuras ir karsti radiatori, paredzu, ka jau rīt mūsu briga izskatīsies kā 10 gadus jūras dibenā gulējusi.
P.P.P.S. Man ļoti gribējās kuģa priekšgalā uzlikt Leonardo un Keitu, bet sabijos, ka manas tā jau stipri saspīlētās attiecības ar audzinātāju, nekļūs no tā labākas.
P.P.P.P.S. Tieši tā paša iemesla dēļ, neļāvu Pupai zīmēt miroņgalvu uz buras... |
| Mazais | 15. Sep 2008 @ 13:44 |
|---|
|
Pēc sestdienas viesošanās pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) semiole, un svētdienas bumsis apciemošanas, mājā parādījušās daudz un dažādas mazmazītiņas drēbītes.
Uzsūkusi visādas gudrības, iedvesmas pilna, nopirku Īpašo Veļas Pulveri, un drudžaini darbojos ap mazgāšanu, gludināšanu, šķirošanu un atvilknes izbrīvēšanu jaunajam ģimenes loceklim.
Patiesībā to visu pavadīja viegla panika, jo liekas, ka TIK mazas drēbītes es dzīvē neesmu redzējusi. Mazā jaunkundze ar saviem 120cm nu ir pārvērtusies goliātā, jo kā zināms, pilnīgi viss šai dzīvē ir relatīvs un atkarīgs no tā, kam pielīdzina. (Izņemot, protams, stulbumu, kas mēdz būt absolūts.)
Tētis ar jaunkundzi, atgriezušies no laukiem, ar neslēptu interesi pētīja veļas režģa saturu. Pēc pāris minūtēm mulsa klusuma, tētis paziņoja, ka jaunāko es varēšot pati auklēt. Kaut ko TIK maziņu viņam būs bail rokās ņemt! Vienojušies, ka mūsu izjūtas ir līdzīgas, izlēmām to vismaz darīt uz maiņām.
Toties Pupa ir vienīgā, kas ne kripatu nav apmulsusi. Lika nosolīties, ka šo porciju, kas žūst, es negludināšu un nešķirošu bez viņas. Izpētīja mazuļa atvilknes saturu un nokomentēja (Priekš kam TIK DAUDZ (trīs!!!) palagu?!).
Galubeigās, kad vakara gaitā tika risināts jautājums, kas notiks ar vecāko māsu, kamēr mēs braucam uz slimnīcu, viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka brauks līdzi.
Laikam tik apstulbušus vecākus viņa sen nebija redzējusi un tā arī ne pie kāda galalēmuma nonākt neizdevās. Visi pieskatīšanai derīgie radiņi vai nu strādā, mācās, vai dzīvo laukos, bet kaķu ome redz nederot.
Nu ko, jācer, ka atrisinājums tomēr parādīsies.
Nez kad šogad skolās ir rudens brīvdienas? |
| Par aubēm | 23. Aug 2008 @ 18:16 |
|---|
|
Pēc rīta skrējiena pa veikaliem un ciemošanās pie kaķu omes, iezveļamies migā un nolemjam paskatīties TV.
Slēguļojot kanālus, atrodu Meiteni ar pērļu auskaru. Nopriecājos, jo kā reizi neesmu redzējusi filmai beigas, būs iespēja to labot.
Te Pupa iesaucas "Ā, rekur meitene ar pērļu auskaru!"
Palieku uz pauzes un dabiski, ka jautāju, kā gan VIŅA to zin?!
"A reklāmā rādīja šito meiteni ar mačalku uz galvas!"
( Uzskates materiāls te: ) |
| Dakteri | 22. Aug 2008 @ 21:04 |
|---|
|
Bērns atgriezies no trimdas, šodien ar krustmāti gāja skolai dakterus kārtot.
Uzrāvās uz visa veida analīzēm un potēm.
B: Nu un tad dūra pirkstiņā ar kaut kādu adatu!
Es: Tak nesāpēja jau traki, vai ne?
B: Nu kad dūra, ne-e. Kad žmiedza pirkstiņu, lai asinis nāk ārā, tad gan bija sāpīgāk.
Es: Raudāji ar?
B: Nēēē. Nu bet kad potēja rokās, tad gan domāju, ka raušu vaļā!!! |
| Salidojums | 29. Jun 2008 @ 16:09 |
|---|
|
Nu tad pakāpeniski jāsāk sniegt arhīvam solītās atskaites.
( daudz burtu ) |
| Izlaidenis | 6. Jun 2008 @ 06:55 |
|---|
|
Šodien dārzā izlaidums. Vakar bijām uz pirmo sapulci skolā.
Gribi vai nē, nākas atzīt, ka ķipars ir izaudzis un es jau kādu laiku nepalieku jaunāka.
Dārza izlaiduma nozīme gan ir netīšām stipri pārspīlējusies, kā rezultātā svinēšana līdzināsies nelielām kāzām - no rīta frizieris, pa dienu manikīri pedikīri, vakarā svinīgais un tad aidā ar visiem radiņiem uz Latgali svinēt aš divas dienas! Jaunkundze visus nedēļas rītus iesāka ar jautājumu "Vai rīt jau nav piektdiena?"...
Tad par to lai iet garais tosts!
Nu tad!
|
| Slimojam | 25. Jan 2008 @ 12:56 |
|---|
|
-Nu ko man tādu uztaisīt pusdienās, lai tu maķenīt ieēstu?
-PATI TU ESI MAĶENĪTE!!! |
| Ziemas brīvdienas | 5. Jan 2008 @ 08:46 |
|---|
|
Laika vecis un darba devējs šogad sarūpēja lērumu ar brīvdienām uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Tās arī tika uz urrā izmantotas - pabijām omes laukos un savos laukos.
Aktivitātes omes laukos jau ir izkristalizējušās par noteiktām tradīcijām - mājas rotāšana ar virtenēm, iešana pēc egles, piparkūku cepšana, stirnu un zaķu barošana, gājiens uz mežu naktī, lai dedzinātu eglītē brīnumsveces un visu beidzot - dāvanas zem eglītes. Izpalika vien enģeļi sniegā tā banālā iemesla dēļ, ka sniega nebija. Savukārt nakts gājiens uz mežu kļuvis advancētāks - tā vietā lai kā katru gadu pārsimts metrus līdz mežam kliegtu un ūjinātu katru, kas nav pie rokas, šogad gājām ar lāpām. Iespaidīgi no malas un praktiski no 11 cilvēku organizēšanas (lasīt - redzēšanas) viedokļa. Uz nākamo gadu ir ideja sagādāt apmetņus lielākam efektam. Tik nevaram vēl vienoties - brūnus ar zīļu jostu zem vēdera vai baltus ar spicām cepurēm un caurumiem acu vietā.
Vēl nemanāmi par tradīciju ir ielavījusies omes pagājušajā gadā iegādātā mīklu grāmata. Sīči visi sēž guļamistabā kā zvirbuļi zaros un min mīklas. Šogad izrādījās mana kārta uzdot mīklas. Savukārt krustdēliņš (tas, kurš Prakanciema un Bekumena autors) padarīja šo pasākumu neaizmirstamu.
Divas no pērlēm:
"Mežā dzimis, mežā audzis, nāk uz māju putru strēbt."
- MAKŠĶERNIEKS!!! ( Tradicionāli - koka karote.)
"Stilbi ir, paskriet nevar".
- EDUARDS!!! (Tradicionāli - bikses.)
(Kā tika noskaidrots, Eduarts ir grupiņas biedrs, kas tiešām ar grāciju neizceļas).
Pēc Z-svētkiem pūlis mazliet pašķīda - krustmeita nometnē, tētis darbā, ome ar savu saimi aizbēga uz Rīgu (viņa mums tāda švakiem nervierm...).
Tāpēc otros laukos ņigu-ņegu izpalika, tikai divu pašu mazāko rosīšanās.
Izvilkām rūķu maskas (pagājušā gada modeli "Cukuriņš" un jaunāko modeli "Sūnu rūķītis") un tad tika svilinātas brīnumsvecītes, plaukšķinātas plaukšķenes, līdz vecākiem aizcirtās elpa no smakas. Un protams - egle, virtenes, virtenes un virtenes.
( rūķi te )
Uz Jauno gadu ar zelteni cepām maizītes. Daudz un dažādas kanēļmaizītes (dūdas vismīļākās) un skatam arī dažas ķimeņmaizes.
( maizītes )
Tā kā uz Jauno gadu providence kļuva žēlīgāka un atsūtīja sniegu un ledu, mēs vēl paspējām uz ezera sataisīt eņģeļus, nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, slidināties uz ezera, šaut raķetes, liet laimes.
Arvienvārdsakot divas nedēļas rosības un nerimstošu aktivitāšu.
Tagad kāds varētu izsniegt nedēļu brīvu, lai var no tā visa atpūsties!!!Skan: Olivia Olson - All I Want For Christmas Is You |
|
-Bērns, salasi somu, rīt brauksi pie omes dzīvoties!
-Negribu pie omes dzīvoties!
-Tas nav apspriežams.
-Negribu!
-Tomiņam sāp kāja un jādzīvojas pa māju visu laiku, padzīvojies ar viņu, lai viņam nav garlaicīgi!
-Man arī šodien dārzā sāpēja kāja. Pilnīgi kliboju pa grupiņu!
-Jā. Sakārto somu, lūdzu!
-Nē, nu ja tevi NEINTERESĒ, kāpēc man sāpēja kāja, es protams iešu un kārtošu somas!!! |
| Šahs & mats | 15. Nov 2007 @ 19:49 |
|---|
|
-Mammū, nu uzspēlējam šahu!
-Es tak nemāku!
-Es bišķi māku!
-Nu labi!
-Pirmie iet baltie!
-Labi. Un kas tālāk?
-A tālāk es nezinu!
Ar to tad arī spēle beidzās, stumdījām figūras šurpu turpu, gaidot tēti, lai skaidro, ko darīt tālāk.
Tētis vieglā šokā - izrādās figūras izvietotas pareizi.
Tad nu daru zināmu atklātībai - ir joma, kurā mans sešgadīgais bosiks ir kompetentāks par mani.Skan: VA - [Cars-OST #06] The Chords°-°Sh-Boom |
|
|