māmuķīša cibiņa - Komentāri

Laika vecis un darba devējs šogad sarūpēja lērumu ar brīvdienām uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Tās arī tika uz urrā izmantotas - pabijām omes laukos un savos laukos.
Aktivitātes omes laukos jau ir izkristalizējušās par noteiktām tradīcijām - mājas rotāšana ar virtenēm, iešana pēc egles, piparkūku cepšana, stirnu un zaķu barošana, gājiens uz mežu naktī, lai dedzinātu eglītē brīnumsveces un visu beidzot - dāvanas zem eglītes. Izpalika vien enģeļi sniegā tā banālā iemesla dēļ, ka sniega nebija. Savukārt nakts gājiens uz mežu kļuvis advancētāks - tā vietā lai kā katru gadu pārsimts metrus līdz mežam kliegtu un ūjinātu katru, kas nav pie rokas, šogad gājām ar lāpām. Iespaidīgi no malas un praktiski no 11 cilvēku organizēšanas (lasīt - redzēšanas) viedokļa. Uz nākamo gadu ir ideja sagādāt apmetņus lielākam efektam. Tik nevaram vēl vienoties - brūnus ar zīļu jostu zem vēdera vai baltus ar spicām cepurēm un caurumiem acu vietā.
Vēl nemanāmi par tradīciju ir ielavījusies omes pagājušajā gadā iegādātā mīklu grāmata. Sīči visi sēž guļamistabā kā zvirbuļi zaros un min mīklas. Šogad izrādījās mana kārta uzdot mīklas. Savukārt krustdēliņš (tas, kurš Prakanciema un Bekumena autors) padarīja šo pasākumu neaizmirstamu.
Divas no pērlēm:

"Mežā dzimis, mežā audzis, nāk uz māju putru strēbt."
- MAKŠĶERNIEKS!!! ( Tradicionāli - koka karote.)
"Stilbi ir, paskriet nevar".
- EDUARDS!!! (Tradicionāli - bikses.)
(Kā tika noskaidrots, Eduarts ir grupiņas biedrs, kas tiešām ar grāciju neizceļas).

Pēc Z-svētkiem pūlis mazliet pašķīda - krustmeita nometnē, tētis darbā, ome ar savu saimi aizbēga uz Rīgu (viņa mums tāda švakiem nervierm...).
Tāpēc otros laukos ņigu-ņegu izpalika, tikai divu pašu mazāko rosīšanās.
Izvilkām rūķu maskas (pagājušā gada modeli "Cukuriņš" un jaunāko modeli "Sūnu rūķītis") un tad tika svilinātas brīnumsvecītes, plaukšķinātas plaukšķenes, līdz vecākiem aizcirtās elpa no smakas. Un protams - egle, virtenes, virtenes un virtenes.



Uz Jauno gadu ar zelteni cepām maizītes. Daudz un dažādas kanēļmaizītes (dūdas vismīļākās) un skatam arī dažas ķimeņmaizes.



Tā kā uz Jauno gadu providence kļuva žēlīgāka un atsūtīja sniegu un ledu, mēs vēl paspējām uz ezera sataisīt eņģeļus, nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, slidināties uz ezera, šaut raķetes, liet laimes.
Arvienvārdsakot divas nedēļas rosības un nerimstošu aktivitāšu.
Tagad kāds varētu izsniegt nedēļu brīvu, lai var no tā visa atpūsties!!!