Sestdien zeltenei pirmā tautisko deju uzstāšanās - ciema kultūras namā koncerts ar vienu deju mazajiem. Mandrāža kā lieliem, tā maziem. Visu brīvlaika nedēļu mēģinājumi (paldies dievam, citādi nav skaidrs, kā aizpildīt bērnam brīvlaiku, ja visas attiecīgās izklaides sabiedrības ignorē faktu, ka bars dažāda vecuma jauniešu nedēļu laiž muļķi...).
Pa brīvo nedēļu dzīvokļa koridorā tiek noorganizēta mākslas darbu izstāde. Kurp vien griezies, uzduries norādei, ka redz tur un tur ir izstāde. Tēvs savā vecuma vājprātā paprasīja, vai ieeja būs bezmaksas? Kad viņš apjēdza, ko ir izdarījis un sāka stāstīt, ka māksiniekiem - iesācējiem jāpriecājas, ka vispār kāds ir atnācis, nav tur ko naudu prasīt, vilciens jau bija aizgājis. Tapa Lielo, vidējo, bērnu un viena suņa biļete. Suņa, jo uz dzimšanas dienu dāma tika pie rozā pūdeļa. Pūdelis izrādījās vislabākajā situācijā - tam bija bezmaksas biļete. Pārējiem attiecīgi - 10, 5 un 1 santīms.
Kad atbrauca viesi, sākās naudas raušana. Ieraudzījusi krustmāti, kura tuvojās ar latu rokās, māksliniece daudz nesamulsa, pārvilka treknu strīpu uzrakstam "cena 10 santīmi" un aši uzvilka "cena 1 lats". Tā nu mūsu ģimenes naivais gals palika bez lata.
Nekas, gan dzīve izmācīs...
Koncerts pagāja diezgan glīti, ja neskaita faktu, ka deju partneris uz koncertu neieradās un dāmai nācās dejot vienai. Bet kā viņa pati sludināja - labāk vienai nekā ar to garo Anci!!!
Skola sarūpējusi jaunus, smukus tautu tērpus, kopumā ļoti glīti.
Pēc mūsu dejas nosvīdām kā rīta rasa, jo jutām, ka pirmajai reizei kultūras nu ir gana...
P.S. Šodien dodamies uz pilsētas kāpostu lauku meklēt mazo māsu. Ne asakas!