Nu jau vairāk kā nedēļu atpakaļ notika par tradicionālu kļuvusī pidžammballe, arī šogad divās daļās.
Pirmajā - klases čaukstenes salasījās uz karaoke dziedāšanu ar rozā mikrofoniem, tērpušās rozā kleitās un rozā kronīšos, spiegšanu un ēšanu.
Bērns par savu naudu nopircis Princešu pavārgrāmatu (jo es kategoriski iebilstu pret šāda veida kapitālisma ienākšanu mūsu mājā), viesiem nācās baudīt gan konfekšu/augļu kanapē, gan paštaisītas "sniega bumbiņas" (kaut kas briesmīgi salds un ķēpīgs), gan Princeses Rozes zemeņu saldējumu, gan tradicionālās picas!
Pateicoties mātes līkajām rokām, visas bildes ir taisītas pret gaismu un ir nebaudāmas.
Piemēram šī:
Jau tumsiņā izdevās dabūt spiedzošo pūli ārā no mājas. Tiešām nekad nebūtu iedomājusies, ka sešas meitenes spēj radīt tādu troksni. Vienīgais labums, ka ciemos bija kā vienas, tā otras puses dzīvokļu iemītnieces. Vecāki varēja mierīgi dzirdēt, ar ko dāmas nodarbojas un nebija tiesību saukt policiju...
Otrā daļa kā parasti - micēs, pidžammās un nesalīdzināmi mierīgāka kā pirmā.
Nav gan īstas skaidrības, cikos jaunatne aizgāja gulēt, bet spriežot pēc tā, ka otrā dienā tik ap desmitiem sāka līst no migām ārā, tas nebija pirms pusnakts...
Divi jaunākie vēl sarīkoja dejošanas konkursu un tad jau devāmies pie trušu omes uz bērnu apmaiņas punktu (vieta, kur vecāki tiek pie savām atvasēm un atbrīvojas no liekajām) un gardām pusdieniņām.
Zināmas bažas rodas par to, ka turpmāk apmēram pēc mēneša būs jārīko otra balle... Varbūt uzdāvināt kaimiņiem z-svētkos ausu aizbāžņus?