| Картина Репина «Приплыли». | 21. Feb 2018 @ 13:09 |
|---|
|
Šodien e-klasē gribēju ielaikot meitas astotnieku. |
| Cats & dogs | 11. Aug 2017 @ 08:45 |
|---|
|
Audzināt pusaudzi un sākumskolnieku ir kā vienlaicīgi turēt mājā suni un kaķi.
Pirmkārt, plēšas savā starpā.
Otrkārt - tipiskās reakcijas uz tipiskām situācijām:
Es: Aizejam pastaigāt?
Mazais: O jā, ejam! Mēs varam aiziet uz ezeru, tur esot gulbji un pīles! Paņemam maizi! Es braukšu ar peniju! Nē skrejriteni! Nē, labāk iešu kājām! Ejamejamejam!!!
Tīnis: Pastaigāt? Uz kurieni? Kāpēc? Aij, nē stulbi. Neiešu!
Es it kā esmu kaķu cilvēks, bet reizēm tas mūžīgais negatīvisms sit pa aknu kā nenoregulēts bass pa bungādiņu.
( foto ) |
| Ātri | 15. Maijs 2017 @ 11:56 |
|---|
|
Mamma: - Izslēdz televizoru un savāc savu istabu!!!
Meita: - Es tūliņ, ātri!
Tētis: - Varbūt labāk kārtīgi nevis ātri?
Meita: - Nē, kad mamma dusmīga, labāk ātri... |
| Meklējumi | 19. Dec 2015 @ 07:34 |
|---|
|
Vai esat kādreiz brīnījušies, kur rodas dīvainie ieteikumi meklētājos?
Sīks vakarā stundu pirms gulētiešanas paziņoja, ka uz rītdienu dziesmiņa bija jāiemācās.
Es, protams, izpildījos kā kārtīga māte: "Kur tu biji agrāk? Kā tu domā pa stundu tagad dziesmu iemācīties?! Atnes man tik divnieku mājās! Sēdi domā, kuru dziesmu no dārziņa atceries!!!".
Vakarā, kad piesēdos pie kompja, atradu atvērtu youtube search "vieglas dziesmasmas kuras var iemaaciities pa 1 stundu".
Nesen saņēmu vatsapā bildi no Pupas ar kārtējo google search pērli "tvinkū tvinkū litūr star ar notim", jo redz, sīks iet MzSk sagatavošanā, tagad visu vajag ar notīm.
Un šī ir tikai redzamā aisberga daļa... |
| Dialogs ar tīni | 8. Nov 2014 @ 15:58 |
|---|
|
-Līdz cikiem jums tur tas tuss?
-Līdz kādiem deviņiem...
-Labi, uzzvani, kad gribi nākt mājās, aiziešu pretim.
-Nu maaaam, nu beeeidz, nezvanīšu. Viss būs labi.
-Nu nē, pilnīgā tumsā viena nevazāsies.
-Nu beidz stresot, kas te var notikt!!!
-OK. Man ir vēl viens variants...
-Nu re!!!
-Tu nekur neej un viss būs labi, pilnīgi noteikti!
-Es Tev pazvanīšu, pie viena Tev būs vakara pastaiga un tā... |
|
Meita izaugusi.
Skolas brīvlaika pirmais uzdevums - notriekt sūri, grūti krāto un pelnīto naudiņu šopingā.
Vakarā studējām gūgles satelītus, rādīju, kā no forumcinemas tikt uz unīti un atpakaļ.
(Tas gan izvērtās par daudz lielāku loku līdz Metai Barona ielā, Origo un atpakaļ).
Neskatoties uz apzinīgajiem sms "Esmu autobusā", "Esmu galerijā", "Ai, aizmirsu, jau 10 min esmu autobusā", vecākiem matu kodaļas sirmas. Pat mūžam flegmatiskais tētis šoreiz nevarēja nervus savākt čupiņā, dabūju pa kaklu, ka palaidu.
Nav ko strīdēties ar cilvēku stresā. Cilvēks vai nu ir topogrāfisks idiots, vai nav. Pupai vienmēr ir bijusi fantastiska spēja noorentēties, kamēr es relatīvi nesen apmaldījos Ķengaragā.
Sašutis zvans:
-Zini, bez tēta nav tik forši šopingot!!!
-Ke?!
-Uz cenām jāskatās!!!
-(spurdzu klausulē)
-Un, ja man pašai jātur rokās somiņa un mētelis, KĀ LAI ES ROKOS PA PLAUKTIEM? Vajadzēja vismaz Kiki līdzi paņemt!!!
Tuniku kandidāti atrādīti caur whatsapp (mīlu šo gadsimtu). Pēc stundas zvans ar nevaldāmām raudām klausulē.
Izrādās visi dzīvi, tikai meita nepaklausījusi māti un Narvesen topmaizes vietā aizlikusies uz grilbāru paēst, kur pasūtījusi, ko kārojies un tā vājprātīgā kasiere paprasījusi par to 4,60Ls!!!
Nu... ko lai saka. Mums ar tēti šis brauciens arī izrādījās noderīgs - bērns saprot, cik sāpīgi atdot savu naudiņu par paiku un kāpēc neēdam ārpus mājas katru mīļu piektdienu :) Pateicoties orģijām grilbārā, abas tunikas nesanāca, nu ir skaidras arī budžetēšanas vadlīnijas - vai nu šašliks vai tunika :D
Vakarā atradu savu bērnu pārgurušu, ar kājām bļodā. 7h pa pilsētu nav nekādi joki :) |
|
Pusseptiņi no rīta.
-ko tu tur dari?
-krāsoju lūpas!
-pie zobārsta ejot?!
-nu man kaut kā LĪDZ tam zobārstam jātiek!
-...
Toties sīks laukos uzlikusi saulesbrilles un prasa babai:
-babu, kā seksīgāk - ar vai bez saulesbrillēm? |
| Klasika ir jāciena, vecīt! (c) Fils no Vāģiem | 4. Jun 2013 @ 19:40 |
|---|
|
Šodien trolejbusā (lai svētīti kondicionieri!!!) viens nepilnus 5 gadus vecs puika dziedāja pilnā rīklē.
Vārdi apmēram "seišan, ūšan, mai vai" nu katram muļķim skaidrs, ka angliski. Pa kādam vārdam pat var atpazīt. Un tad man sāka likties, ka melodija dzirdēta.
Kādreiz bija tāds raidījums ar sadaļu "tauta dungo", kur uzlika ausis cilvēkiem bez dzirdes un palaida dziesmu, pēc viņu dungošanas bija jāatpazīst dziesma (nez kas tas par raidījumu bija?). Apmēram tā cīnījos kādu minūti, kamēr puika melns uz balta nodziedāja "you'll stumble in my footsteps". Kā zibens no skaidrām debesīm - puika dzied Walking in my shoes. Lai apliecinātu, puiks paziņo "Dārgie klausītāji, tas bija Depeche Mode, tagad sekos puisis ar ģitāru un matiem."
Lai sasper jods, mana pietura, nenoskaidroju, kas ir puisis ar matiem un ģitāru. Es liktu uz Kobeinu, bet tas tikpat labi var būt Slash, Grodums vai Rojs Orbisons.
Viens ir skaidrs - es savā audzināšanā esmu bijusi pārāk demokrātiska un katrs mans mēģinājums ieslēgt "manu" mūziku ir nokliegts "nu mammu, izslēdz to pagājušā gadsimta sviestu!".
Pēdējā cerība uz Sīku, kura šodien kā balzams uz manām rētām sāka dziedāt resnos putnus. |
| Pandas lācis | 2. Jun 2013 @ 22:26 |
|---|
|
-Mammu?
-m?
-Tu uz ekskursiju laikam biji uzlikusi meikapu?
-mhm!
-Un tad iegāji vannā?
-mhm!
-...
-Un kas tad ir?
-Nu neko, labi izskaties! |
| Stara pret roku | 10. Mar 2013 @ 22:19 |
|---|
|
Mēģinājums šodien picērijā apģērbt sīku, atgādināja, ka esmu parādā vienu stāstu.
Bij' ārkārtīgi jauks Ziemassvētku koncerts dārziņā, ar salaveci un cirka skolu, ar dziesmām, dejām un konču maisiem. Lielā Māsa pievienojās mums jau uz furšetu. Arī otrs bērns man ir apdāvināts ar nepatiku pret furšetiem. Tas nozīmē, ka vienmēr varam ar pīrādziņu aiz vaiga nosvīst jau drīz pēc oficiālās daļas beigām, kamēr citi vēl tik uzņem svinēšanu.
Tie, kas ir saskārušies ar bērnudārziem un saviesīgiem pasākumiem, ļoti labi sapratīs - mazmazītiņie skapīši pieslānīti ar maskām, dienas drēbēm, āra drēbēm, laimīgo vecēku drēbēm, pa vidu bērns haipā ar domes dāvāto konču maisu, kuru vajag uzreiz likt šķirā. Ja nedod dies' vēl kāds bērns ir aplaimojis savu mammu ar agru pasākuma pamešanu, tad jau ir burzma.
Tā nu maķenīt stresaini - mazliet aiz bailēm, ka pārdomās, mazliet, ka tūliņ sabirs pilna ģērbtuve - velku kombinezonu, sīks kaut ko monotoni dūdo, īsti nepievēršu uzmanību, ko. Viena kāja jau starā, otra neiet ne lūdzama. Atlaižu vaļā lipekļus, vienalga neiet. Dūdošana pieņemas spēkā.Lielā māsa pieķeras, arī nesekmīgi. Apstulbušas saskatāmies un pēkšņi sadzirdam, ko mazais dūdo: "Tuuu veeelc rokaaa, tuuu veeelc rokaaa..." |
| Strupceļš | 15. Feb 2013 @ 22:37 |
|---|
|
Stāv viena pret otru un sprauslā.
Garāmejot novelku: "Manas gudrās, intelektuālās meitenes..."
Lielā ar lepnumu: "Mēs esam evolūcijas strupceļš!!!" |
| 23 grami un 26 caurumi! | 10. Feb 2013 @ 22:52 |
|---|
|
Sīks no florbola treniņa atnesa mājās ekipējumu - nūju un bumbiņu. Nezinu, kādu apsvērumu dēļ skolotājs Edgars visiem atdevis, pēc tam lai nes atpakaļ uz nākamo treniņu.
Man nepatīk, ka jebkas, kas dārgāks par lats piecdesmit uzturas mūsu mājās.
Protams, aizdomas bija pamatotas un šodien bumbiņa nav atrodama.
Pagultē atradām Rimikā pirkto.
Lielais bērns: tak ņemiet to pašu līdzi!
Es: Kā tad, šitā kaut kāda mahimas, kā lai es zinu, varbūt nederīga. Skolotājs burkšķēs, ka iedeva profesionālo, atnesa atpakaļ velnsviņzinkādu Korejas brīnumu.
LB: Nu, ja tā ir 23 gramus smaga ar 26 caurumiem, tad der!
Mēs ar tēvu uz pauzes, es pa kluso bumbu uz svariem - 23g ir, skaitu caurumus - 26 gab.
Domīgi blenžam uz lielo bērnu.
Izrādās piektajā klasē ir sporta teorija!
Lai dies nogrābstās, kādam nolūkam tāda informācija tiek bāzta mazajās, mīļajās galviņās?! |
|
-Mammu, a tev ir darbā kas jēdzīgs?
-Skatoties, ko tieši tu domā ar vārdu "jēdzīgs"?!
-Nu kāda mantiņa...
-Nav gan!
-Tikai tas ķēmiņš bija? Es viņu nevaru vairs atrast...
Ar "ķēmiņu" ir domāts just5 logucis gumijas atlējumā, kādus izdāļāja kādā seminārā.
Pēc nepilnas nedēļās komandējuma Vācijā gada sākumā, viņa joprojām visiem stāsta, ka es strādāju Vācijā.
Tagad stāstu varēs papildināt ar to, ka man tur dod ķēmiņus... |
| Stilīgā mamma... | 21. Aug 2012 @ 11:15 |
|---|
|
-Mammu, paskat, draugos Džoijam tādas pašas saules brilles kā tev!
-Nu, redzi, cik tev stilīga mamma!
-Tas seriāls tak ir 20 gadus vecs!!! |
| Strīpas un lakāda | 1. Dec 2011 @ 20:59 |
|---|
|
Mūsu ģimenē kaut kā iekārtojies, ka dārgas un bezjēdzīgas lietas pērk tētis.
Kamēr mēs ar lielo māsu un krustmeitu peldam, tētim ar mazo uzdevums nopirkt rimikā pa lats piecdesmit trenuškas un kedas.
Vakarā mums tiek lepni demonstrēts sporta veikalā iegādāts adidas treniņtērps ar trīs strīpām sānos un rozā kedas... Nemaz nezinu, cik tas maksāja, visas birkas tētis aprāvis un apēdis.
Krustmeita dziļdomīgi novelk: Nu ko, trūkst tikai laķenes!
Es: Un kas tad būs?
Krustmeita: urla!!! |
| Visam savs laiks. | 25. Nov 2011 @ 22:25 |
|---|
|
-Mammu piedod!
-Par ko ta?
-Ka es tev iesitu?
-Kad tad tu man iesiti?
-TAGAD! (pliukš!!!)
Aizvedām abas dāmas uz zobu higiēnu! (nu ne vienlaicīgi, ar nedēļas starpību).
Es nesaprotu, kā var mainīties metodikas tādās lietās kā zobu tīrīšana. Kā tagad atceros bērnības propogandas filmu, ka zobus no sāna uz sānu tīrīt nedrīkst, vajag no augšas uz leju, no lejas uz augšu... Demonstrēja to ar ķemmi un vati, kas izvīta caur ķemmes zariem. Protams, tādu izvītu vati pa labi pa kreisi pucējot ārā nedabūsi, bet no augšas uz leju īzī. Tā i mācīju savas atvases. No augšas uz leju, no augšas uz leju, uz katr zobiņa līdz desmit...
Izrādās, tā tīrīt nedrīkstot, vajag apļveida kustībām...
Nē nu es saprotu - attīstās tehnoloģijas, mainās to ekspluatācija. Bet kas ir mainījies zobos?!
Seriously, man savos 33 jau jāķerās - kad mēs augām, tā negāja... ? |
| Gat tu lāv ju | 20. Nov 2011 @ 17:39 |
|---|
|
Mājupceļā no laukiem skan EHR, kas nu ir kļuvis par ikdienu, kopš ģimenē ir topošais tīnis.
Atskanot šim te skaņdarbam Got To Luv U, mazā māsa noreaģēja momentāni, piedziedot līdzi "Pa-ču-rā-ju, pa-ču-rā-ju..." |
| Toreiz un tagad... | 13. Nov 2011 @ 09:22 |
|---|
|
Nezinu, kas ir trakāk - tas, ka mamma mūs ar māsu aizstiepa uz Mūžības skartajiem, kad es vispār nekā no tā nesapratu un izrāde likās draaaausmīgi garlaicīga, bet mamma ir starā, vai tas ka mans bērns mani aizstiepj manos 33 uz O kartes skatuvi un atkal es neko nesapratu, bet bērns ir starā.
Gala rezultātā sajutos kā vecā Morla:
Gan "Manai tautai", gan "Laimdotas dziesmu" esmu redzējusi oriģinālizpildījumā, turklāt dzīvajā, bet vakar to dziedāja jaunieši, kas tad vēl visticamākais nebija dzimuši ... |
| Apaļa jubileja | 16. Okt 2011 @ 14:07 |
|---|
|
Ar bailēm gaidīju 30-gadnieku krīzi, jo visur to vien skandē - kā ar to sadzīvot, kā tikt pāri, bla bla bla. Pilnīgas muļķības, nekādas tādas krīzes nav.
Toties kaut kas tamlīdzīgs mani ķēra kā zibens no gaišām debesīm brīdī, kad sapratu, ka Bandītam paliek 10 gadi, un tas vairs nav Bandīc, bet jau dāma ar viedokli, raksturu un savādu humora izjūtu!
Gribēju sagaidīt desmitā datuma maģiskos 2:22, lai pamodinātu un sabučotu savu Lielo Bērnu, tak vecums dara savu - pusdivos nolūzu, bērnu nesabučoju un aizgulējos uz darbu :)
Zinu, cik ļoti man bija svarīga 10 gadu dzimenīte - draugi, pavasaris, tusiņš!!! Un vēl es tiku pie melna ELEKTRONISKĀ pulksteņa "Електроника" ar plastmasas siksniņu!!!
Neskatoties uz to, ka šomēnes jau dabūjām kodes budžetā šādā paskatā:
nācās piekrist princešu pasākumam boulingā!!!
Jāsaka, ka līdz ar princešu izaugšanu, izaug arī troksnis, ko tās spēj radīt!!!
Vedot četras uz pasākuma vietu, likās, ka nedzirdēšu vairs putnu treļļus pavasarī! Tā kā jubilāra mašīnā nebija, bija jānosakaidro, kas kurai maisiņā, kādas dāvanas, kādi ziedi, kā ko kura taisīja. Un kas interesanti - tas jādara visām vienlaicīgi, cenšoties vienai otru pārkliegt, lai var izstāstīt pirmā!
Šonedēļ nogriezām matus, tā kā deju skolotāja ir nelietīgi aizlaidusies uz neatkarīgo Latvijas apgabalu, nav jēgas turēt bizēm nepieciešamo garumu!
Un vēl - ar Mimi izdomājām briesmīgu plānu. Cilvēks grib un dīc auskarus jau kopš pirmās klases, kad izrādījās, ka daudzām klases meitenēm ir caurumi ausīs. Nu ne ausīs, ausu ļipiņās.
Bet tētis mums ir no dziļiem laukiem un neļauj.
Tad nu Mime vakarā pirms princešpasākuma ar astoņkilogramīgu bumbu ripināšanu, triekšanu celiņā un mešanu starp celiņiem, aizveda dāmu uz salonu un mums tagad ir mazi, askētiski auskariņi.
Un tētis... neko nepamanīja. No sākotnējām bailēm par tīrām latgaļu dusmām, mēs pārgājām uz sportisku azartu - cik dienas paies, kamēr viņš pamanīs...
Šī diena iet uz galu, un man ir reāli draudi zaudēt derības, jo liku uz divām dienām. Vienīgais cerību stariņš - arī Mime nevinnēs, jo viņš caurumus ausīs pamanīs, kad uznāks pubertāte un tajos tiks sakārti čuguna riņķi. |
| Pirmsdārziņa tehniskā apskate | 15. Okt 2011 @ 08:19 |
|---|
|
-Nu re, mazuli! Šodien bijām pie zobārsta parādīt zobiņus, piektdien aiziesi ar mimi pie acu ārsta parādīt actiņas!
-Tēti, tēti, es ar mimi iešu pie veca ārsta!!! |
|
|