Nezinu, kas ir trakāk - tas, ka mamma mūs ar māsu aizstiepa uz Mūžības skartajiem, kad es vispār nekā no tā nesapratu un izrāde likās draaaausmīgi garlaicīga, bet mamma ir starā, vai tas ka mans bērns mani aizstiepj manos 33 uz O kartes skatuvi un atkal es neko nesapratu, bet bērns ir starā.
Gala rezultātā sajutos kā vecā Morla:
Gan "Manai tautai", gan "Laimdotas dziesmu" esmu redzējusi oriģinālizpildījumā, turklāt dzīvajā, bet vakar to dziedāja jaunieši, kas tad vēl visticamākais nebija dzimuši ... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
