| Call it even? | 6. Okt 2011 @ 23:38 |
|---|
|
Mamma: Un vispār, spriežot pēc tā, ka man neviens nav līdz šim paldies pateicis, es varu necelties pusstundu agrāk un nesalikt drēbītes, launadziņus utt, lai jums visiem vieglāks rīts?
Tētis: Jā un spriežot pēc tā, ka MAN neviens nav paldies pateicis, es varu nevest sīko uz dārziņu!
Pupa: Un spriežot pēc tā, ka MAN ARĪ neviens nav paldies pateicis, es varu vairs neiet pēc māsas pakaļ?
(pauze)
Mamma: Ja es pareizi saprotu, neviens nevienam paldies nesaka un visi esam kviti?
(piekrītoša ņurdēšana) |
| Fūdi rallā! | 3. Sep 2011 @ 10:03 |
|---|
|
Sīks ēd maizi uz gultas un briesmīgi drupačojas.
-mamma guēs fūdos!
-nu bet kā tu runā?!
-fmuki! |
| Mazie vārdiņi | 11. Maijs 2011 @ 22:02 |
|---|
| Danči Nilufērā | 17. Apr 2011 @ 16:22 |
|---|
|
Pirmdzimtās pavadīšana pirmajā patstāvīgajā ceļojumā beidzās visai čābīgi.
Mazā māsa, ierūcoties autobusam, sāka pa visu pagaastu kliegt "Māāsa, māsiņa, nebaaaauc poam" un sāka bērt asaras kā pupas. Pie tādas performances pupas sāka birt arī man un galubeigās - lielā māsa ieraugot mūs abas bimbojam sāka vilkt līdzi...
Astoņas dienas Turcijā tomēr nav nedēļa laukos pie Omes. Šī būs ļoti smaga nedēļa. |
| Krikumi | 30. Mar 2011 @ 21:09 |
|---|
|
Šodien ciemos Tomiņš, kuru sīks spītīgi sauc par Tomātu.
Pošamies uz veici pakaļ vis-kaut-kam.
Sīks: Es iešu uz ikiā!
Tomiņš: Es arī iešu uz Iki!
Sīks: Ej, acurāt!!!
***
Vakar ar tēti krāmēja tīros traukus no trauķenes. Piecas minūtes draudzīgas šķindoņas, līdz sīkais iešņācās:
Es kāmēju, pamūc malā!!!
***
Savukārt lielā māsa, atgriezusies no pirmās disenītes dzīvē, sašutusi stāstīja:
-Gaismas midžinās, gaisa nav, mūzika skaļa, visi kratās... fuj!
Tad nu mēs ar tēti mēģinājām iestāstīt, ka tur jau tā sāls. Bērns šokā! |
| Par Narcisiem un Narcisēm | 12. Mar 2011 @ 21:57 |
|---|
|
Sīkam sazin jods no kurienes sāk parādīties aktrises iezīmes.
Pēc rūciena "Nedrīkst!" viņa uzmet lūpu un sāk īdēt, kam vajadzētu līdzināties aizvainotai raudāšanai.
Kad neviens nepievērš uzmanību, viņa paziņo "Es raudu!"
Šodien, krāmējot somu braukšanai pie Mimes, kabatiņā atrada kaķīti, ko saņēma vārdadienā!
Kaķis kabatā!!! Es esmu priecīga!!!
Tas viss liekas tik ļoti spocīgi, neesmu redzējusi mazuli, kurš komentētu pats sevi!
Un vēl - ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) diana reiz teica, ka bērns pēc definīcijas nezina ko nozīmē "es nevaru".
Mans bērns zina. Nav ne jausmas, no kurienes!
Laiku pa laikam atskan "Palīgā, es nevaru!".
Lai gan "palīgā!!!" aizvien skan amizanti, ja ir runa par zeķes uzvilkšanu vai jakas novilkšanu... |
| Roger Wilco | 3. Dec 2010 @ 23:35 |
|---|
|
Kādu laiku atpkakaļ, kad biju pieķērusies M*A*S*H, neizpratnē dzina nepārtraukti pieminētais personāžs Roger Wilco.
Kontekstā tas izklausījās kaut kā tā:
-Ejiet uz turieni un turieni!
-Roger!
-Rīt astoņos pie pulksteņa!
-Roger Wilco!
Jau biju aizdomājusies līdz ASV karavadonim, kurš tiek pieminēts līdzīgi kā krievu valodā ne visai tiklas radības. Tad metu kaunu pie malas un noskaidroju wiki, kas tas īsti ir.
Tas lai kalpo par stāsta teorētisko daļu.
Jau kādu laiku mazais ik pa brīdim piemin Artūru. Tā kā viņa nedēļu pavadīja pie babas, kur dzīvo brālēns Artūrs un pa laikam tiek visi radi pārskaitīti (Tanda, mime, ūme, kika, pupa, mamma, tita, baba), baigo uzmanību tam nepievērsām.
Līdz man ienāca prātā, ka bērnam jāsāk mācīt pieklājību. "Ūdzu" parādās ik pa brīžam, paldies ne lūdzams.
Un tā vārds pa vārdam.
-Paldies nav jāsaka?
-Arūrs!
-Nu kāds Artūrs, saki paldies!!!
-Artūrs!
-Ai, bezcers ar tevi.
-Maiisi!
-Gribi maizīti? Labi. Lūdzu tev maizīte.
-Artūrs.
-Saki paldies, vellata!!!
-Ar-tū-rs!!!
Un tajā brīdī, ja nemaldos pēc pāris mēnešiem komunikāciju traucējumiem man nokrita acis no zvīņām.
Pēc mazajai māsai vien zināmiem fonētikas likumiem, Artūrs ir nekas cits kā PALDIES...
Izstāstīju savu atklājumu tētim. Viņš paskatījās uz mani, kā visai bieži to mēdz darīt, un teica, ka tas nu nevar būt.
Pēc pusstundas Paldies-Artūrs-Paldies-Artūrs, arī viņš atzina, ka tas ir paldies...
Jāierosina papildināt wiki ierakstu. |
| Mazo vārdu vārdnīciņa | 28. Nov 2010 @ 09:41 |
|---|
|
Nu ir atkal sākusies sezona vārdnīciņai!
Pindža - pidžamma
Piču piču - piču paču
Ūme - ome
Tati - rati
Bandons - balons
Ondens - ūdens
Un vēl es pati esmu ievārījusi ziepes.
Vasarā laukos dzīvodamas bijām iesākušas iet pastaigās ciemos pie zirga kunga - ganās kaimiņos viens skaistulis.
Šogad valsts svētkus pavadījām laukos, mazliet jāizkustās - nu, aiziesim pie zirga kunga.
Vienreiz, otrreiz...
Nākamā dienā bērns pamostās - kunga!
-Ko kunga?
-KUNGA!
-Kas par kunga?
-Tati!!!
-Ā, jāiet pie zirga kunga?
Un tagad ir tā, ka pa TV ieraugam zirgu un kliedzam "Kunga!!!"
Vaigu sviedros pūlos iestāstīt, ka tas ir zirgs, bezcerīgi. |
| Gav(il)ēnis | 1. Nov 2010 @ 22:48 |
|---|
|
-Nevazājies ar šķīvi pa māju, mamma šodien gavē. Nolieniet kaut kur klusītēm paēdiet, lai nekārdinātu mammu.
-Un cik dienas tu vēl tā gavilēsi? |
| Anniņa vanniņā | 13. Okt 2010 @ 20:39 |
|---|
|
Meitas vannā.
Dvieli rokās saku: "Sīks, nāc ārā"
Mazais sāk drudžaini ar roķelēm berzēt vēderu un sānus, krata galvu un saka - nē!
Atkārtoju prasību.
Atskan "Atā!!!" un maza roķele aizvelk vannas aizkarus... |
| Ražas svētki klāt! | 28. Sep 2010 @ 18:39 |
|---|
|
Sakarā ar pēkšņo nodarbinātību, nav īsti laika, lai plānotu un veidotu eksponātus Drozofilu paradīzes Ražas svētku izstādei.
Noklausījos no kolēģēm, ka tās savas idejas smēlušās plašajā tīmeklī, nolēmu darīt tāpat.
Pusstunda rakāšanās pa gūgli nebija gluži velta - atradu lērumu kartupeļu maisu attēlu, Ušakova bisti un...divas šajā vietnē liktas ražas svētku bildes.
Protams, atklāts paliek jautājums, kāpēc trešo šeit publicēto bildi nerāda, bet es esmu par slinku lai to noskaidrotu...
Nu tātad, pasākums beidzās ar to, ka izdevās nošpikot vienu taureni. Tam klāt tika piedomātas sēnes.
Lieliskie salikumi diemžēl iet jau no gada uz gadu - ja ir sērkociņi, ir uguns, ja ir pulkstenis, ir jahta, ja ir taurenis, ir sēnes.
Nu kaut kā tā. |
| Bels nobāl | 18. Sep 2010 @ 16:11 |
|---|
|
Manas mīļās meitenes izklaidējas - noņēmušas pa abām putekļusūcējam "trubu", viena vienu galu tur pie auss, otra kliedz otrā galā un tad mainās lomām.
Tas viss nebūtu uz pusi tik jautri, ja māte tai laikā negulētu ar vēsu dvieli uz pieres un nevaimanātu par neciešamām galvassāpēm... |
| Pīle Paule | 10. Sep 2010 @ 21:30 |
|---|
|
Lielās māsas "Pīlīte Paulīte" tikusi pie jauna īpašnieka.
Grāmatiņa cietām kartona lapām, kur katrā lapā pa vienam teikumam un pa vidu gumijas pīle.
Pīle spēlē paslēpes ar draugiem un paslēpjas tik labi, ka iemieg kamēr šie meklē.
Un tad draugi iet garām krūmiem un dzird "Šššš ššš", tur izrādās saldi šņāc Pīlīte Paulīte.
Tādu "garu" grāmatu sanāk izlasīt 5x, kamēr bērnam ir sajūta, ka kaut kas ir palasīts.
Reiz, kad atkal uznākusi kāre pēc intelektuālām rotaļām ar grāmatu un gumijas pīli, bērns nes man grāmatiņu un, savilcis lūpiņas neiedomājamā tūtītē, šņāc "Ššššš ššš". |
| X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki | 7. Jul 2010 @ 08:50 |
|---|
|
Kā tur tas Mērfijs teica? Ja vien kaut kas var saiet greizi, tas arī notiks?
Sestdien nodegu kā jenots tribīnēs skatoties rajona deju mēģinājumu svētku ieskandināšanai, nedēļu bērni ir spīdzināti švaki vēdināmā skolas zālē, un kas notiek?
Šodien, kad sākas Lielie Mēģinājumi Daugavas Stadionā, sāk gāzt!!!
Jupis rāvis šitos laikapstākļus - tu gribi, lai beidzas rudens un pēkšņi iestājas polārā ziema aš līdz Lieldienām. Tu kvēli gaidi vasaru, sākas 32 grādu cepināšana, kad man ir jāskraida pa pilsētu, jāsēž tribīnēs, jākārto miljons visādas lietas uz pilsētas akmeņiem. Bet, kad bērnam sākas āra mēģinājumi un man (beidzot) darbs mājās, lietus gāž tā it kā būtu iekavējis 3 dekādes Brazīlijas Lietusmežos.
Sasodīc. |
| Krišanas prieki | 3. Jun 2010 @ 15:35 |
|---|
|
Atkal sākaas bērnu audzināšanas smagākais posms.
Mazā māsa ir pārvērtusies pa mazu kaučuka bumbiņu. Nevar ielikt pat Rimi ratos, kur parasti liek bērneļus, jo kājeles kustās pat paceļot.
Šodien aizlikāmies uz Lido atrakcijām, mazajam gan tur absolūti nebija ko darīt. Toties nostiepās uz bruģa sirsnīgi.
Brēka nekāda lielā nebija, īpaši arī nesaspringu. Tagad mājās konstatēju, ka viens celis nobrāzts, vienai plaukstai bišķi tāds kā sarkans, un - kas pats trakākais - nobrāzts ir arī zods.
Nezinātājs varētu domāt, ka es aiz vienas kājas viņu kaut kur vilku...
Pati savu bērnību atceros diezgan spilgti - kā ar māmiņu dodamies uz Asariem uz vasaras dārziņu, tā es uz asfalta nomaucos, abi ceļi nobrāzti asiņaini. Pa nedēļu sadzīst, un nākamajā svētdienā atkal...
Man liekas, ka beigās pie tā viena konkrētā kioska es kritu jau pienākuma apziņas vadīta. |
| Pavasara atskaite | 26. Maijs 2010 @ 09:02 |
|---|
|
Maija brīvdienās bijām laukos. Pēkšņi uzklupa negaidīts siltums. Mēs visi T-kreklos plosāmies pa dārzu.
Pamodās Sīks, iešot ārā. Arī viņai izlēmu nevilkt tradicionālo kombinezonu un biezo cepuri. Izgāju kašāties pa savu puķu dārzu (~1kvm liela dobe zem loga), bērns kā nenāk ārā, tā nenāk. Ik pa brīdim pasaucu, lai taču nāk ravēt!
Pēc kāda laika parādās maza galviņa durvīs, apmēram tā, kā mēdz pabāzt galvu no piemērīšanas kabīnes - tā, lai rumpis paliek skatienam slēpts. Uzplaukst nebēdnīgs smaids un tad bērns izbāž vienu roku, kurā sažņaugts kombinezons un otra, kurā ir cepurīte...
Neiešot taču plika ārā!!!
Nācās kombinēt, atstāt plānajās drēbēs un pa virsu vilkt biezo kombinezonu. Acīmredzot, pārejai uz vasaras drēbēm vajadzēja būt mierīgākai.
Visādi citādi, ģimenē aug vēl viena nāriņa - gatava sarīkot peldi pat ūdensglāzē. Vārda tiešā nozīmē. Tas izpaužās kā abu roķeļu iestūķēšana glžē un tad naska visu pirksteļu kustināšana.
Pēdējo silto dienu pavadījām pludmalē, garā vājā māmiņa apdega, labi, ka pietika prāta meitenes sasmērēt ar kārtīgu bloķējošo krēmu. Kaut kāda hiperaktīvā saule - divas stunas un varu piestrādāt par sarkanu lukturi.
Toties meitenes nojauca pa jūru līdz sirds dziļumiem. Beidzās gan tas ar to, ka Sīku vilnis iegāza jūrā līdz viduklim un tad gan bija jātin makšķeres, jo ar tādiem neliešiem bērns vairs negribēja spēlēties.
Saulainās dienas pavadu uz soliņa, pļersktot ar citām mammām, kamēr mājā stāv darbu kaudze. Tāds nu ir rīkojums no augšas - tiko kā mazā māsa ir nomodā, tā salasa visas smilškastes mantas un stāv pie durvīm. Variantu nav daudz.
Savā ziņā pēkšņi pelēkais laiks ir kā dāvana - var šo to apdarīt. Citādi - Sīks nīkst ārā. |
| Mazliet iz civilās aizsardzības | 2. Mar 2010 @ 16:01 |
|---|
|
Mīļie kaimiņi!
Diemžēl nav tāda veida, kā maigāk pasniegt šo ziņu!
Tāpēc teikšu kā ir - redzot pārlaimīgo smaidu bērna sejiņā, es vienkārši nespēju viņai atņemt ne dakšiņu, ne karotīti un nedz arī savu vienīgo metāla bļodiņu...
Bioloģijā mums reiz stāstīja, ka lielu trokšņu, sprādzienu un tamlīdzīgu stihiju laikā, jātur mute vaļā. Tas pasargāšot no bungādiņas pārplīšanas.
Vismaz tā ir mana (un jūsu) vienīgā cerība dzirdēt atkal cīruļu treļļus!
Ar cieņu,
divu jauku meitiņu māmiņa |
| Will hack for food! | 28. Feb 2010 @ 00:02 |
|---|
|
Briesmīgi interesanti noskatīties, cik strauji attīstās mazs cilvēks.
Cik ātri viņam pielec lietu kārtība.
Cik ātri viņš apjēdz, kā pārvarēt šķēršļus.
Un cik labi apzinās, kad dara blēņas.
Mana neizmērāmā stulbuma dēļ (atstāju vaļā uz 5 minūtēm) bija noskaidrojies, ka divās virtuves atvilknēs atrodas visas bagātību salas, nogrimušās pilsētas un pazudušās dzintara istabas kopā ņemtas, proti - putraimi, makaroni, garšvielas, tējas. Arvienvārdsakot - divas atvilknes pieslānītas ar spainīšiem, kastītēm un miljons visādiem liberiņiem.
Lai izfunktierētu to, ka atvilknes, kuras aizlīmētas ar lipekļiem var dabūt vaļā vienu pieturot un otru strauji raujot, bija nepieciešami kādi trīs uzlaušanas mēģinājumi.
Katru pavadīja mans striktais "NEDRĪKST!!!" un nosodoša galvas kratīšana.
Tagad tas izskatās apmēram šādi: bērns ieiet virtuvē, pieiet pie atvilknēm, lietišķi atrauj vaļā vajadzīgo un ik pa brīdim nosodoši pakratot galvu, metodiski izplāj tās saturu uz grīdas.
Katra diena kā Rosinantes mugurā. |
| Šis un tas | 4. Feb 2010 @ 18:39 |
|---|
|
Kādu rītu mūs ar veco pamodināja uzmanīgs:
"Mammu? Tēti? Pulkstenis ir pusdeviņi!!!"
Tad sākās dipadu-dapadu, zobirstes, kafijas, cimdi, zeķes, zābaciņi, tas viss piecās minūtēs. Kad tētis tā īsti nepamodies bija aizlicies prom un meitai vēl palikušas 5 minūtes līdz iziešanai, viņa sēdēja, domīgi stūma māgā savu ikrīta sieriņu un sāka gardi ķiķināt. Prasu, kas ta' nu tik jautrs? Meita, nu jau smiedamās balsī - tas kā jūs ar tēti izlecāt no gultas!
Sīkam ir izkristalizējies mazs, mīļš fetišs. Viņa labprāt pavada laiku pie lielās māsas drēbju atvilknes, ķeksējot ārā apenes un piemērot tās. Galvā.
Izskatās tas ( šādi )
Goda vārds, ar gēniem tam nav nekāda sakara!!! Labi vismaz, ka netīrās veļas grozs ir neaizsniedzamā augstumā...
Tas nodevīgais pleķis tur uz gultas malas ir zināms progress mūsu apmācībās uz podiņa. Nu esam sasnieguši to fāzi, kad bērns sēž uz podiņa un ciešās līdz brīdim, kad tiek no tā nost.
Pavadījām piespiedu mājas arestu 3 nedēļu garumā (aukstums, nosprāgusi mašīna, aukstums, sniegs, aukstums).
Tas beidzās ar to, ka Sīks sāka staigāt gar ārdurvīm un īdēt.
Nospriedu, ka pati arī saiešu sviestā un teicu - labi, ejam ārā.
Bērns apcirtās, aiztesās uz atvilkni, paķēra pirmās apenes, kas trāpījās pa ceļam, uzmauca galvā un metās uz durvīm. Gatava pastaigai!
Lai kāds mani nenodotu varas iestādēm, varu pateikt, ka veicu šādas tādas korekcijas viņas apģērbā, pirms iziet no mājas.
Labā ziņa tāda, ka pārgājis arī briesmīgais naids uz ragaviņām. Nezinu, kur tāds radās. (Pastāv iespēja, tas no laika, kad laukos viņa divreiz izvēlās no tām... Bet diezin vai...).
Trīs nedēļas divvientulībā ar māti un bērns ir gatavs uz jebkuriem upuriem... |
| Sīks Staigātājs | 15. Jan 2010 @ 23:08 |
|---|
|
Aizmirsu noziņot - nedēļu atpakaļ, 9.janvārī Sīks piecēlās un aizgāja!
Tagad pārvietojas melkimi perebežkimi - no viena atbalsta punkta līdz nākamjaam. Koridorī tas izpaužas kā gājiens zig-zagā! |
|
|