māmuķīša cibiņa - Komentāri

Atkal sākaas bērnu audzināšanas smagākais posms.
Mazā māsa ir pārvērtusies pa mazu kaučuka bumbiņu. Nevar ielikt pat Rimi ratos, kur parasti liek bērneļus, jo kājeles kustās pat paceļot.
Šodien aizlikāmies uz Lido atrakcijām, mazajam gan tur absolūti nebija ko darīt. Toties nostiepās uz bruģa sirsnīgi.
Brēka nekāda lielā nebija, īpaši arī nesaspringu. Tagad mājās konstatēju, ka viens celis nobrāzts, vienai plaukstai bišķi tāds kā sarkans, un - kas pats trakākais - nobrāzts ir arī zods.
Nezinātājs varētu domāt, ka es aiz vienas kājas viņu kaut kur vilku...

Pati savu bērnību atceros diezgan spilgti - kā ar māmiņu dodamies uz Asariem uz vasaras dārziņu, tā es uz asfalta nomaucos, abi ceļi nobrāzti asiņaini. Pa nedēļu sadzīst, un nākamajā svētdienā atkal...
Man liekas, ka beigās pie tā viena konkrētā kioska es kritu jau pienākuma apziņas vadīta.