Audzināt pusaudzi un sākumskolnieku ir kā vienlaicīgi turēt mājā suni un kaķi.
Pirmkārt, plēšas savā starpā.
Otrkārt - tipiskās reakcijas uz tipiskām situācijām:
Es: Aizejam pastaigāt?
Mazais: O jā, ejam! Mēs varam aiziet uz ezeru, tur esot gulbji un pīles! Paņemam maizi! Es braukšu ar peniju! Nē skrejriteni! Nē, labāk iešu kājām! Ejamejamejam!!!
Tīnis: Pastaigāt? Uz kurieni? Kāpēc? Aij, nē stulbi. Neiešu!
Es it kā esmu kaķu cilvēks, bet reizēm tas mūžīgais negatīvisms sit pa aknu kā nenoregulēts bass pa bungādiņu.
-large_trans_NvBQzQNjv4BqqVzuuqpFlyLIwiB6NTmJwfSVWeZ_vEN7c6bHu2jJnT8.jpg)
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
