Pēdējie mēneši bijuši īpaši "labvēlīgi un veiksmīgi". Tā it kā pēdējie gadi jau nav bijis daudz. Un tagad ir tik ļoti bail un vientuļi. Bija laima slimība, kaut nejutu un neredzēju nevienu iekodušos ērci. Un tai vietā ceļgalā joprojām ir savādāka sajūta, tāda viegla, bet savādāka. Pie manām zobu problēmām, kas mani sabiedēja visu iepriekšējo gadu, šogad vēl pievienojās smaganu problēmas. Pirms mēneša tik stulbi un acīmredzami stipri sasitu galvu, ka simptomi joprojām nav pārgājuši. ĢĀ gan teica, ka dažreiz tie var būt vēl nedēļām un mēnešiem. A ja nu nepāriet? Jo iepriekšējās reizēs smadzeņu satricinājumi pārgāja 1-2 nedēļu laikā (kā arī internetā raksta, ka vajadzētu). Kaķi nācās iemidzināt, jo viņa izrādījās ļoti slima un vispār neēda. Un tagad vēl kā ķirsis uz visas šīs kūkas - mani atlaida no darba. Bija tur daudz kas sakrājies, kas trigerojās un bija bail, ka tā varētu notikt. Un redz notika.