Atgriešanās |
1. Nov 2022|20:01 |
Tik sen neko nerakstīju. Jo kā kāds vieds cilvēks (snorke) reiz rakstīja: "Nobody wants unhappy loosers". Tā nu klusēju kā parasti. Visi mēģinājumi ko mainīt uz labo pusi vislaik beidzas ar izgāšanos un kārtējo krišanu bezcerībā, no kuras ar grūtībām izkārpos un mēģinu atkal... Un atkal nesanāk. Apburtais loks.
Pēdējie mēneši bijuši īpaši "labvēlīgi un veiksmīgi". Tā it kā pēdējie gadi jau nav bijis daudz. Un tagad ir tik ļoti bail un vientuļi. Bija laima slimība, kaut nejutu un neredzēju nevienu iekodušos ērci. Un tai vietā ceļgalā joprojām ir savādāka sajūta, tāda viegla, bet savādāka. Pie manām zobu problēmām, kas mani sabiedēja visu iepriekšējo gadu, šogad vēl pievienojās smaganu problēmas. Pirms mēneša tik stulbi un acīmredzami stipri sasitu galvu, ka simptomi joprojām nav pārgājuši. ĢĀ gan teica, ka dažreiz tie var būt vēl nedēļām un mēnešiem. A ja nu nepāriet? Jo iepriekšējās reizēs smadzeņu satricinājumi pārgāja 1-2 nedēļu laikā (kā arī internetā raksta, ka vajadzētu). Kaķi nācās iemidzināt, jo viņa izrādījās ļoti slima un vispār neēda. Un tagad vēl kā ķirsis uz visas šīs kūkas - mani atlaida no darba. Bija tur daudz kas sakrājies, kas trigerojās un bija bail, ka tā varētu notikt. Un redz notika. Kā es gribētu būt optimiste (apbrīnoju viņus)! Bet diemžēl neesmu. Vakanču skatīšanās kā parasti mani iedzen vēl lielākā depresijā. Turklāt vismaz pagaidām man vajag ik pa laikam fizisku un mentālu atpūtas pauzi, lai tās sliktās sajūtas galvā nepāriet uz galvassāpēm. Tā ka jā... Nezinu, varbūt varēšu apgūt kādu jaunu profesiju, ko piedāvās bezdarbniekos? Varbūt pa dažām stundām dienā varētu arī izturēt. Bet atkal kādu? Reāli mana jau tā sačakarētā nervu sistēma ar šo īpaši labi galā netiek - knapi guļu, paēst knapi varu - un tā ir tikai tad, kad ļoti uztraucos, kaut cenšos sevi pārliecināt, ka (cerams) būs labi kaut kad tuvā nākotnē.
Un pēc nedēļas man ir ceļojums uz Spāniju. Bet prieka no tā maz, uztraukuma gan daudz. Nezinu, kā galva jutīsies, bet tagad pilnīgi noteikti atcelt negribas. Arī zaudētās naudas tagad būtu īpaši žēl. Visu šo mājsēdes laiku skatījos tik daudz ceļojumu video un IG, kā citi ceļo. Beidzot tomēr saņēmos riskēt ceļot un tagad šitā. Arī bail, ka dabūšu darbu ar tik mazu algu, ka vēl ilgi ceļojumi nespīdēs.
Jūtos tiešām kā vislielākā lūzere. Sāku jau domāt, kas vēl tāds "labs" varētu notikt? Lai būtu vēl "jaukāks" komplekts? Tā ka parakstīšu te atkal. Varbūt tas mani bišķi nomierinās. Un būs ilūzija, ka neesmu pilnīgi viena. |
|