| Piespēles: |
Es tieši atcerējos, ka tev cilvēki ieteica pārcelties uz laukiem, ja gribi mieru un klusumu. Un ka cilvēki no tiem "klusajiem" laukiem tev rakstīja, ka šiem blakus uzbliezts viesu nams. Es tagad arī esmu tai nelaimīgajā laivā :(. Negribas jau čakarēties un naidoties, bet varbūt būs jādara. Man liekas, ka esmu vienīgā, kam tas traucē, jo neviens cits nav gājis sūdzēties. Es zinu, ka man tas ir trigeris no pilsētu laikiem. Es prom no Rīgas aiztinos, jo parādījās jauns kaimiņš, kas taisīja disenes 2x dienā. Pagaidām filmēšu un mēģināšu parunāt ar kroga vistuvākajiem kaimiņiem, kas dažreiz suņus staidzina, kad eju savā pastaigā. Būs vismaz kāds priekšstats, ko citi domā.
Es teiktu nevilkt laiku un sākt ar policiju. Jo kaimiņi vēlāk, tas ir forši, ja iesaistās, bet pirmais papertrail variants ar policiju par skādi nenāks. Ir piemēri citās pašvaldībās, kur šo atrisina raiti, bet arī, kur ne pārāk. Dažreiz, īpašnieki sabīstas, ja atbrauc policija, un tad pieraujas. Jāgatavojas ļaunākajam, bet ir jāsāk - lai ir fiksēti izsaukumi un iesniegumi.
Jup. Pilns Twitteris, kur pie katras mazākā sūdzības par troksni, iesaka pārcelties uz laukiem. Ja vien neesi nopircis VISU zemi pāris km rādiusā, ar to var reāli nepietikt. :( Tādā ziņā pat 1x gadā Lucavsalā koncis mazāk traucē kaut rīb pa visu Rīgu.
Bet nu idejiski pareizi Tev te visu iesaka. Vajag fiksēt pārkāpuma/aizskāruma faktu. Ok - tā nebūs augstākā prioritāte, tam izsaukumam, bet, ja tas ir ilgstoši tajās dienās kad ir (nevis vienu dziesmu skaļāk uzgrieza), var arī kādu reizi pagaidīt un sākt to visu risināt. Man pēc dzīvokļa nopirkšanas 2009ajā arī cīņa ar kaimiņiem par naktsmieru gājā gana ilgi, beidzās ar kautiņu, draudiem un valsts policiju, bet kopš tā laika kaimini pierāvās un mums pat beigu beigās bija normālas attiecības. Vnk, ja tu bēdz no savām problēmām, bet tās nerisini, tad nu agri vai vēlu tās problēmas tomēr atgriezīsies :D Tā karmiski :D Es to pašu redzu ar savām attiecībām ar cilvēkiem. :)
Un tas ir tas trakākais, mums "maktsmieru" biedrībā ir cilvēki, kas tiešām citādāk dzīvo kā dieva ausī, reāli pilnīgos laukos, meža vidū, tuvākais kaimiņš ir pāri upīte, bet - tas ir viesu nams, kur vairākas reizes nedēļā svin kāzas. Un tad ir pilna buķete, salūts, muzons, bļaušana. Cilvēks dzīvo vietā, kur ziemā traktors jāsauc, lai izbrauktu tos 700m līdz tuvākajam ceļam. Un tad diemžēl ir gadījumi, ka vienā brīdī ir gana un aizbrauc prom pavisam. Ir mums arī tādi, kas pārvācās uz Berlīni (!) - par kuru citreiz saka, ka tur jau nu nekādu prasību un viss tusē, nekā, viss stingri reglamentēts un cilvēku miegu tur neviens netraucē. Bet mums kaut kā koncertā apskaņo, nevienam nekas nebūs. Jo tie sodi ir smieklīgi - pēc pusgada lietas izskatīšanas piespriež labi, ja 200 eur.
Kā Baiba Zīle savās stāstu krājumā rakstīja par pārcelšanos uz Vāciju, tad tur nav pieņemts būt skaļiem kaimiņiem - uzreiz sūdzas (pat par pārāk skaļu krēslu vilkšanu). Pilnīgi cita kultūra! A mums te laikam tas padomju mantojums vai kas.
Par to karmiski kā naglai uz galvas! Gribas tā pa labam un mierīgi, bet tas kā ar labajiem nodomiem uz elli... | |