|
|
|
Oktobris 14., 2011
00:14 - Mazais Viņš
Viņam ir tikai 4,8 gadi, bet viņam patiešām rūp, lai mēs būtu draugi, viņam attiecības ar mammu ir svarīgākas nekā viņa niķi.
Kaut ko papukst, paārdās, paņerkst, vēl piedraud, pasaka kaut kādus dārziņā samācītus rupjus vārdiņus, aizsūta mani dillēs... Es pasaku kaut ko pretī, piedraudu kaut ko pretī, un aizeju "apvainojusies".
Bet pēc dažu minūšu garas pauzes nāk klāt, ieņem pozu, skatās tāds kā vecs, gudrs, satraukts un domīgs onkulīts, un saka, "Bet es gribu, lai tu būtu draudzīgs, mamma. Ja mēs nebūsim draudzīgi, es būšu bēdīga" (viņam jūk dzimtes konkrēti vietām)". Un skatās, un gaida atbildi. Un nav tā, ka manu "draudzēšanos" uztvertu pašsaprotami. Tiešām sēž un gaida, kad es pasmaidīšu un atbildēšu, jā, nu tad esam atkal draugi. Vēl pārprasu, vai tagad kādu brīdi būs "normāla" uzvedība un vai iesim beidzot mierīgi gulēt, uz ko viņš svētsvinīgi, iepriecienāts piekrīt.
Un līdzīgi ir daudzi vakari.
Kolosāla sirsniņa šitam mazajam. Viņš jau šajā vecumā neļauj dienai beigties ar aizvainojumu, pirms miega viņš nokārto attiecības ar tuvāko cilvēku. Tas ir ļoti, ļoti vēlams un labs ieradums, kas būs vēl svarīgāks vēlākā dzīvē.
|
Comments:
Tevis rakstītajā saskatu divas iespējamas Tavas kļūdas.
1. Normāla bērna uzvedība visbiežāk ne tuvu nav tādai, ko pieaugušie uzskata par normālu. Ir normāli, ja mazs bērns dīdās, joka pēc neklausa, utt. kaut arī jāiet gulēt vai jāsteidzas. Bet es, protams, nezinu, kas jums tur īsti notiek.
2. Lai kādiem vārdiem bērns mammu "pasūtītu", viņš to dara nevis tāpēc, lai mammu ļoti sāpinātu, bet, lai pārbaudītu mammas mīlestību. Mammai jāmīl savs bērns, lai kāds viņš būtu, pat ja viņš pasaka, ka nemīl un negrib viņu redzēt. Ja mamma uz sūtīšanu dillēs un draugiem atbild ar to pašu un bērnu pamet, tas liek saprast, ka viņai "tāds" bērns nav vajadzīgs, ka viņa nemīl viņu tādu, kāds tas ir, bet tikai "labo" bērnu.
Samīļo viņu, kad abi dusmojaties! Pastāsti, ka mīli viņu, lai ko Tev teiktu, un zini, ka viņš mīl Tevi un ir vienkārši dusmīgs tāpēc tā runā. Neej prom. Padari taisīšanos uz naktsmiegu par jautru rotaļu. Un galu galā - ierēķini laiku tam, ka būs jāpadaudzās, jāpacīnās un jāpierunā, tad viss notiek dauz mierīgāk. :)
Mums ar meitu rīti ir ļoti grūti. Lai 9os viņa droši būtu pie auklītes blakus mājā, mēs sākam rītu 7os! Vakarā, lai 10os visi būtu pa gultām, gulētiešanu sākam ap 9iem. Tad viss paiet bez kašķiem. ;) |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}