|
|
|
Jūnijs 19., 2009
12:35
Tikko sazinājos ar māsīcu, kuras meitiņai nedēļa palika tikko.
Stāsta, kā viņiem iet. Raud, naktīs neļauj čučēt mammai, puncīts sāp utt., pats mierīgākais bērns neesot, bet burvīgākais gan. Tas ir skaidrs :) Bet es iesmaidīju par teikumu, "Un laikam jau, ka neviens beerns neizaug bez nikiem :) Ja nu vieniigi tev:D"
Tā jau bij gan. Ādama niķīši un mans izmisums parādījās tikai tagad, kad viņam divi gadi palika. Kad bija maziņš, viņš tiešām raudāja TIK MAZ, ka mazāk nevarēj vēlēties, gulēja saldi un ilgi, un vispār tiešām bija miermīlīgākais, omulīgākais bērņuks, kāds vien bijis visā šitajā radu lokā, un to apstiprināja pilnīgi visi, jo viņš daudz smaidīja, bubinājās, viņu viegli uzjautrināt, nekašķējās cilvēkos vienkārši nekad. Man ļoti patīkami atcerēties.
|
Comments:
man bail paliek lasot, it kaa par manu puiku buutu sarakstiits :) vieniigi man ir plaans suutiit jauneekli beernu daarzaa ap to vecumu, lai tad aukliite pleeszas, es buuszu labaa mammiite-princese, kas uzrodas, kad mazais Blaumanja velninjsz paarveerties melnaa jeerinjaa :D |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}