nekreņķē, šis ir tavs laiks atpūtai un īpaši, ja tev ir līdzās otrs, kas pieskata mazo.

(Reply to this) (Thread)

Tur jau tas kreņķis, ka nesanāk neko prātīgi paslimot un izveseļoties. Tas ir tāpat, itkā es nebūtu mājās, tikai vēl sliktāk - es tepat esu un visu redzu, kas notiek, kad nefunkcionēju! Bērns no rīta grib celties, cits neviens negrib, bērnam jādod ēst, nav, kas uztaisa, bērnu jāizved ārā, nav, kas izved, un šitādā garā. Un, ja vēl jāpienes sievai tēju, ēdamo, kur nu vēl uz aptieku pēc zālēm jāaiziet, tad ir pavisam čābīgi, tā ir "papildus slodze"...

Pirmajā dienā viņš man palīdzēja, vēlāk jau tāpat viss pašai bij jādara. Pat skandāls par to bija. Kad viņam rociņa niez, nevar ne trauciņus nomazgāt, ne pats sev galvu izmazgāt. Kad spiedieniņš sakāpis, nedrīkst viņu uztraukt un kreņķēt, lai nepaliek sliktāk. A man bij pašai visur jāiet un viss jādara, lai gan joprojām sāp mugura, kakls un nav spēka, un vienkārši gribas sevi pasaudzēt

(Reply to this) (Parent)