Un zini kas man kremt visvairāk? Es biju tā, kas tevi ieteica tam vienam darbiņam, un tāpēc tev jautāja viens cilvēks. Bet kā tu sevi parādīji? AIZMIRSI. Acīmredzot nebija svarīgi. Nezinu vai ir tik briesmīgi drakoniski pieprasīt, lai uz darba piedāvāju reaģē savlaicīgi.

(Reply to this) (Thread)

Ar to tad arī vajadzēja sākt, nevis riņķī apkārt no visām pusēm, ar nicinājuma un saltuma pārpilnu "tipa neadresētu" postu, itkā nevarētu saprast, par ko Tu runā. Izgāzi negācijas, kam sekoja ķēdes reakcija.
Par to darbiņu es jūtos nepatīkami! Bet aizmirsu nevis tāpēc, ka būtu aizsēdējusies pie kādas filmas vai grāmatas, bet tāpēc, ka pilna galva ar visu to, kā paspēt visu izdarīt, kas jāpadara gan mājās saimniekojot, veikalus izskraidot, bērnu kopjot un audzinot un visus iespējamos darba piedāvājumus izskatot un meklējot piemērotāko.
Man pašai visvairāk kremt tas, ka man būtībā patika lasīt Tavus ierakstus - kā nekā izglītots, jauns, bet jau tik pieredzējis cilvēks. Patika visi revjū par viskaut ko, par dzīvi, ko man šobrīd būtu nereāli piedzīvot - gan tāpēc, ka es jau izvēlējos kaut ko citu, gan tāpēc, ka daži vilcieni aizgājuši! Bet šitāds aukstums, neiecietība, nevēlēšanās iedziļināties un saprast, aizēno to visu, un rada lielu, lielu vilšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paies laiks un tu sapratīsi, ka man bija taisnība tajā, ko es uzrakstīju. Ir jāvar redzēt pāri tam, ka tas, ko es teicu, tev nepatika un aizķēra. Nicinājuma nebija ne grama, bija daudz, daudz sašutuma.
Bet vesels pousts? Tāpēc, ka priekš komentāra par daudz. Es daudzkārt esmu rakstījusi, rakstījusi un izdzēsusi, jo bija skaidrs, ka tava reakcija būs tāda. Bija arī. Bet vismaz es esmu pateikusi un darījusi vismaz kaut ko, nevis kā te daži, kas absolūti bez sava viedokļa un spēj tikai piebalsot citiem.
Un tie vilcieni.. pat ja viņi ir aizgājuši, vienalga var ātri, ātri skriet pa sliedēm un dabūt vismaz daļiņu no gribētā. Kaut paralēli, kā hobiju. To es pēc pieredzes saku.

(Reply to this) (Parent)

P.S. Lai veicas.

(Reply to this) (Parent)