Mīļās muļķībiņas - Ādams pēc slimības

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Jūnijs 16., 2008


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
17:07 - Ādams pēc slimības
Mums vispār dzīve ir mainījusies. Ādams atkal neaizmieg viens pats. Pa slimošanu vislaik turēju viņu tuvumā, vislaik mierināju un midzināju pati - nu nevarēju savādāk!! - un arī tagad viņš neliekas mierā, kamēr nav paņemts rokās un uzlikts uz vēdera. Nav jau žēl un nav grūti, bet tas tomēr ir bišķiņ kritiens atpakaļ.

Otra lieta, kas ir drusku nomācoša - viņš sācis tāds dikti kreņķīgs palikt. Ja raud, tad tādā nelabā balsī, ka gribas raudāt līdzi, un dažreiz gadās ar. Tad gribas bezmaz aizbēgt, kamēr viss nomierinās. Gribas, lai tajā brīdī šefību pārņem vīrs, jo es netieku galā, pašai jānmierinās. Un tad moku sevi pārmetumos, kas es par māti, ka šitādas domas galvā nāk...
Varbūt tas pārejoši, bet varbūt tas tāds posms iestājies, ka viņš iemācījies šitā raudāt, un viss... Bieži jau neraud, nē, bet nu trakāk, nekā līdz šim...

Un trešā lieta, un briesmīgākā - viņš joprojām slikti ēd. Visu normālo ēdienu, ko līdz šim devu - visas putras, dārzeņu biezeņus - vienu, divas karotes apēd un tad spļauj visu pārējo ārā. Paņem, un tad ar roķeli visu arā un kasa bezmaz no mēles nost. Nav viņam nekas dīvains mutē, ne pumpas, ne čūlas, ne vēl kas! Viss normāli! Ēdiens zināms un garšīgs, pareizā temperatūrā, bet viņš itkā baidās ēst, itkā negaršo! Var jau būt, ka joprojām organisms tīrās, es nezinu... Es jau pati arī saku, ka man organisms visu saka priekšā, ko es gribu un ko man vajag, bet nu... Tam mazajam tak uzturvielas vajag kaut kādas uzņemt, attīstībai, vai ta nevajag?!... Bet dzert viņš dzer visu un prasa vēl un vēl! Ņuņ-ņuņ, viņš saka. Pienu, tējas visādas maigas. Piparmētru viņam vismīļākā, visbiežāk prasa vēl. Es nesaprotu - uztraukties vai neuztraukties...
Tags:

(4 teica | saki)

Comments:


From:[info]lapsa123
Date:16. Jūnijs 2008 - 17:34
(Link)
par ko uztraukties tā arī nesapratu :)))) ?

bērns mainās nemitīgi, un arī ēst var visādi, mana princese arī citdien ne lūdzama neko negib ēst, reizēm ēd visu pēc kārtas un labi daudz.

Mana meita prasa pēc pupa joprojām - es to izbaudu, jo kad izaugs, tad vairs i noglastīt neļaus...

liela muiža, prasās pie mammas opiņās - mazs jau vēl, paijā un mīļo cik vien vari un neperies par kritienu atpakaļ. :))

izaugs puisis un neļaus Tev vairs blakām gulēt! :)
[User Picture]
From:[info]lyrfeel
Date:16. Jūnijs 2008 - 18:38
(Link)
Taisnība, taisnība Tev ir :) Par to opošanos. Pati vislaik to skandināju, bija pat nedaudz piemirsies uz to laiku, kad Ādams sāka palikt tāds kā patstāvīgāks. Tagad viņam atkal vajag mani tāpat kā agrāk, tā sanāk.

Āpāc, es vispār nezinu, kā tas būs, kad viņš būs izaudzis?... 8)) Tāds liels un patstāvīgs! Kā tas būs, ja nelaidīs klāt un neko neļausies ne samīļot, ne sabučot...? Vai tad visi tādi izaug?... 8))

Bet nu anyway, vēlāk, kad būs pavisam pieaudzis, normāls vecis, gan jau nāks pats savu māmuliņu samīļot un sabučot 8]
Tik jāizaudzina par tādu prātīgu un mīlošu dēlu un būs okej. Tos pusaudža gadus jau pacietīšu kaut kā :D
From:[info]lapsa123
Date:16. Jūnijs 2008 - 19:08
(Link)
nu nav jau tā ka nenāks un nebučos :) gan 9gadīgajam, gan 6gadīgajam patīk kad viņu pieglauž, noglauž, paņem klēpī, apmīļo.

tikai nekādā gadījumā ļaudīs, tb kad draugi redz :DD
[User Picture]
From:[info]spotty_flyer
Date:16. Jūnijs 2008 - 23:05
(Link)
Mja, es savukārt skumstu, ka mana BeBe nemaz mani nelaiž klāt. Jā, pa laikam grib opā, bet tad ir pārāk interesanti mammai matus raustīt nevis pamīļoties. Un blakus viņa neguļ no mēneša vecuma. Bieži vien arī apmīļoties tā īsti neļauj. Bet zini kā gribētos! Un paņemt kādreiz pačučēt blaku ar. Tomēr neļaujās :( It kā jau vieglāk ir ar to gulēšanu, nu ka mani nevaig blakus un tā, bet...
Nu ja, viņa vismaz bučas māk dot :D

> Go to Top
Sviesta Ciba