|
|
|
Jūnijs 16., 2008
16:58 - Nerežīms
Mēs ikdienā ejam gulēt baigi vēlu un vēlu ceļamies ar. Tā kaut kā sanāk. Pašai man visu mūžu tāds ritms bijis (nu, izņemot, kad skola gan...), un bēbim arī tāds izveidojies. Es tik mierinu sevi ar domu, ka viņš jau tāpat izguļas, atpūšas, tāpat visu paspējam, ko vajag...
Es vispār būtu ar mieru mainīt to režīmu uz sociāli pieņemamāku, un celties ap deviņiem, desmitiem. JA VIEN būtu motivācija! Jo nav jau ko darīt tik agri...
Var jau iet trīsreiz dienā ārā, būtu jau kruta, dzīvoties svaigā gaisā. Jā, ja būtu kur. Šoseja un autostāvvieta šiten vien. Cik var ganīties bezmērķīgi pa Raudas ielu turp un atpakaļ. Gribās uz laukiem vai dajebkur. Varētu jau kaut kur braukt katru dienu, ciemos un viskautkur. Bet tad katru dienu naudu vajag.
Tā nu mēs noguļam visu rīta cēlienu, tad paēdam kaut ko, izejam ārā, izdaram, ko vajag, kaut kā paiet diena, pienāk vakars, filmu laiks. Bēbis tiek nolikts gulēt, un tad iestājas cits laiks.
Tad es uzkopju māju, tad mēs ar vīru kaut ko parunājam, ja ir, par ko, tad es pasēžu Cibā, vai filmas paskatos, pačakarējos ar mūziku kaut ko. Un nevaru, un nevaru aiziet gulēt, jo liekas, ka kaut kas paliek nepadarīts!! Netieku vaļā no tās sajūtas kaut kā. Varētu takš vienkārši sataisīties gulēt, ielīst gultā, paņemt labu grāmatu un pamazām atslēgties. Bet tā man baigi reti sanāk!
Es tā rēķinu, ka man laikam akūti pietrūkst laiks vienatnē, vislaik mēģinu to sev izkārtot, un mūždien par maz, un sanāk uz miega rēķina
|
Comments:
Piecelies pirms mazā un uzkop māju :) Tad vakarā būs vairāk laika sev. Vai otrādi - celies agrāk, izbaudi kafiju, grāmatu vai žurnālu, vannu... un ar smaidu par rītu, sagaidi mostamies dēlēnu :)
Āāāā... Nemūžam! :D Man no rīta labākais miegs... Gadiem esu cēlusies sešos, septiņos, deviņus mēnešus Ādamu gaidot vobše ik pa divām stundām biju augšā, kad viņš miedzima pirmo pusgadu tāpat, nu nē, tagad es grib gulēt ilgi un dikti... Un māju nav jēgas kopt no rīta, vakarā pilnīgākais musars būs atkal 8)) Un es nevaru gulēt musarā... :D
Foršā kārtībniece :)
Cik atceros, es vienmēr visu ko darīju, kamēr mazā pa dienu čučēja. Lielākoties darīju lietas priekš sevis, labsajūtai :)
Kaut ko jau mēģinu... Piemēram, tagad Ādams guļ, es uztaisīju ēst, un tagad vēl netraucēti pasēdēšu un parakstīšu memuārus.... 8))
Bet neko tādu piņķerīgu iesākt rokas neceļas, piemēram, izšūšanu, kas man agrāk tik ļoti patikās. Jo tur gribas kārtīgi piesēsties uz vairākām stundām, iegruzīties, skaitīt, kārtot, krustot, lai viss smuki sanāk... Nespēju uz tik ilgu laiku koncentrēties uz kaut ko tādu, jo zinu, ka kuru katru brīdi būs jābūt uz līnijas atkal
Es lasīju, ka visveselīgais miegs ir tieši pirms pusnakts, katra stund atad atsver vairākas pēc tam gulētās.
Un tev ta nekas, bet Ādamam kad sāks iet dārziņā, varētu būt grūti pierast pie tāda režīma!
Tev arī taisnība. Tā vajadzētu darīt...
Līdz dārziņam gan vēl divi gadi priekšā, un kad tas nāks tuvāk, es noteikti mēģināšu mainīt to sistēmu, jo, kad Ādams ies dārziņā, arī man būs jauns laiks - sākšu strādāt. Arī man vajadzēs agri celties... Tā vispār būs pietiekoši laba motivācija iet laicīgi gulēt, laikam... 8))
Pašlaik 10 vakarā man liekas kā diena, can't help myself! :D |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}