|
|
|
Jūnijs 16., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 16:58 - Nerežīms
Mēs ikdienā ejam gulēt baigi vēlu un vēlu ceļamies ar. Tā kaut kā sanāk. Pašai man visu mūžu tāds ritms bijis (nu, izņemot, kad skola gan...), un bēbim arī tāds izveidojies. Es tik mierinu sevi ar domu, ka viņš jau tāpat izguļas, atpūšas, tāpat visu paspējam, ko vajag...
Es vispār būtu ar mieru mainīt to režīmu uz sociāli pieņemamāku, un celties ap deviņiem, desmitiem. JA VIEN būtu motivācija! Jo nav jau ko darīt tik agri...
Var jau iet trīsreiz dienā ārā, būtu jau kruta, dzīvoties svaigā gaisā. Jā, ja būtu kur. Šoseja un autostāvvieta šiten vien. Cik var ganīties bezmērķīgi pa Raudas ielu turp un atpakaļ. Gribās uz laukiem vai dajebkur. Varētu jau kaut kur braukt katru dienu, ciemos un viskautkur. Bet tad katru dienu naudu vajag.
Tā nu mēs noguļam visu rīta cēlienu, tad paēdam kaut ko, izejam ārā, izdaram, ko vajag, kaut kā paiet diena, pienāk vakars, filmu laiks. Bēbis tiek nolikts gulēt, un tad iestājas cits laiks.
Tad es uzkopju māju, tad mēs ar vīru kaut ko parunājam, ja ir, par ko, tad es pasēžu Cibā, vai filmas paskatos, pačakarējos ar mūziku kaut ko. Un nevaru, un nevaru aiziet gulēt, jo liekas, ka kaut kas paliek nepadarīts!! Netieku vaļā no tās sajūtas kaut kā. Varētu takš vienkārši sataisīties gulēt, ielīst gultā, paņemt labu grāmatu un pamazām atslēgties. Bet tā man baigi reti sanāk!
Es tā rēķinu, ka man laikam akūti pietrūkst laiks vienatnē, vislaik mēģinu to sev izkārtot, un mūždien par maz, un sanāk uz miega rēķina
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |