|
|
|
Marts 6., 2008
01:45
Vakar es pirmo reizi mūžā noraudājos par savu valsti.
Es tiešām visu laiku biju domājusi, ka es jau nebūšu no tiem, kas ņems un aizbrauks, un atstās Latviju likteņa varā. Es vienmēr domāju, ka, ja paliks šeit tikai saujiņa latviešu, kas vispār vēl pieturās pie nacionālām vērtībām (piemēram, latviešu valodai...), tad es būšu starp viņiem.
Bet jo vairāk es klausos un jo vairāk saprotu, jo skaidrāk apzinos, ka šeit mūs tiešām mēģina lēnām iznīcināt. Vai nu to apzināti, ar visiem iespējamiem līdzekļiem, dara kaut kādi ebreji vai tie paši krievi, vai kā, vai arī tas, kas šobrīd notiek - pensionāru mērdēšana badā, skolu neattīstība, medicīniskās aprūpes nepietiekamība, pārtikas nenormālās cenas - tas viss ir kā slepkavība aiz nejaušības... Apstākļu kopums, kas radies varas personu nekompetences dēļ, alkatības dēļ, idiotisma dēļ, un šo apstākļu rezultātā cilvēkiem dzīves iet vienkārši *irsā.
Es nespēju aptvert, kā tas drīkst būt, ka mani no šejienes grib "izēst" ārā! Viņi vienkārši spiež mani savākt pekeles un bēgt, mācīties, strādāt un pelnīt iztiku sev un ģimenei citur! Celt citas valsts ekonomiku! Bet kas tas par stulbumu?? Kā mana valsts var mani TĀ negribēt?? Kā mana valsts var būt tik vienaldzīga pret to, ka es tak viņu varu pamest šitā?! Vai arī viņa domā, ka es šeit kaut ko tik ārkārtīgi mīlu, ka tāpat neaizbraukšu? Un ka vēlāk patiešām nevarēšu aizbraukt fiziski, jo viss būs palicis vēl nenormālāk dārgs, un man vairs nebūs pat to līdzekļu, kas man ir tagad!?
Kāpēc man jāgaida brīdi, kad būšu nevis spiesta aizbraukt, bet spiesta palikt???
Bet tad es iedomājos - ja kādam/kādiem tiešām ir vēlme mani no šejienes aizdabūt prom, un es arī aizbraucu, tad tak... tad tak viņi būtu UZVARĒJUŠI!! Padzinuši mani no manas vietas, un nozaguši to! Bet izskatītos, it kā es pati vainīga biju, ka aizbraucu!
Es nevaru pieļaut domu, ka kaut kādi neģēļi, biezi un strutaini dibengalvas nozog manu vietu zem saules! Manu vietu, Latviju!!
Bet ja tā padomā, uz brīdi daudziem aizmirsies, pat man pašai, bet ir vēl dzīvi daži no tās paaudzes, kuri paši karoja, lai Latvija būtu brīva! Redzēja savām acīm, ko tas maksāja! KAd to visu apzinos, tad ir vienkārši ārprāts! Tas viss, kas ticis izdarīts, BŪTU VELTĪGS!! Ja viņi patiešām mūs visus izēstu ārā no Latvijas! Es nezinu, kas tieši ir viņi. Kā jau teicu, tas var būt smalki organizēts genocīds pret latviešiem, bet tikpat labi tas viss notiek itkā negribot, bet aiz bezatbildības, nesakārtotības un stulbuma! Un tas pat ir vēl šausmīgāk! Jo viss varētu būt labi!
Es nesaprotu, kas man jādara... Kas man jādara valsts labā. Ko es vispār varu darīt.
Es esmu domājusi par piketu - tas ir vismaz sākums. Bet nezinu, ko tieši es gribu teikt. Ar runāšanu neko nevar panākt.
Bet ko darīt??? Paši varasvīri saka, ka būtībā nekas cits jau nav jādar, tik jāpaliek šeitan. Uz mani neattiecas visi tie inflācijas ierobežošanas punkti, jo es neko lieki netērēju. Nekādu kredītu man nav un nav bijis, neko milzīgu neesmu pirkusi, pirmās nepieciešamības preces jau tā pērku izdevīgākajā variantā - gan ne pašu sūdīgāko un lētāko, bet priekšpēdējo lētāko, apmēram tā. Mašīnas man nav, pārvietojos godīgi ar sabiedrisko. Drēbes pērku humpalās, virtuves iekārta ir lietota, lēta, pārējās mēbeles mantotas no senčiem, gaļu un dārzeņus pērku tirgū pa lēto, visādus ikdienas loriņus pērku Maximā (paldies Dievam tomēr jāsaka, ka tāda Maxima ir. Preces tās pašas, bet daudz lētāk nekā Rimi un tamlīdzīgajos. Tas nekas, ka lipīgāki maisiņi vai apžuvušāki burkāni). Ja būtu tikai Rimi jāiepērkas, es varētu vienkārši ne-iepirkties... Agrāk Maxima, Saulīte, T-markets - likās tāds pabomzīgs iestādījums... Well, here we are! Tagad tas atbilst manam līmenim, aye! Un nezinu, vai kaunēties, jo tas tomēr nav mans nopelns, ka šitāda situācija.
Vispār es domāju, ka ārzemēs viņi takš par to pašu darbu un darba izpildījumu saņem daudz atbilstošāku, normālāku algu, bet Latvijā neviens nevienam negrib atbilstoši maksāt, un tiek cilvēkam ieborēts - ko viņš tādu naudu prasa, ja patiesībā nav tas viņa darbs tik vērts! Man liekas, tiek dzīti mazvērtības kompleksi!
Kā tas vispār var būt, ka cilvēks strādā, strādā, strādā, strādā un strādā, knapi atpūzdamies vispār, bet tāpat saņem nepietikoši! Bet pie mums tā ir norma. Bet tā nedrīkst būt. Ja maksā tikai tos 250 Ls, lai gan strādāts ir nenormāl daudz, tad vismaz jābūt tā, ka ar tiem 250 arī pietiek dzīvošanai.
Es aizbrauktu uz citu normālu valsti, kur mani nopietni uztvertu, es arī strādātu, strādātu, strādātu, un to darbu novērtētu ar! Es nebūtu Latvijā, jā, bet dzīvotu normālā dzīves līmenī. Pielāgotos tās valsts tradīcijām un likumiem. Visu to var ievērot un paciest, ja vien zinu, ka es un ģimene esam nodrošināti!! Tāpat būtu arī Latvijā! Es varētu paciest visus šitos murgus, smirdīgu autobusu, ja vien nedārgi varu aizbraukt, kur man vajag, varu paciest neizglītotus skolotājus, ja vien varu dabūt visu literatūru, ko man vajag. Varu paciest viskaut ko, ja vien ir jēga censties! Bet ja uz katra soļa pazemojums un netaisnības vien...
Pašlaik es salīdzinu situāciju, kad bērnam bioloģiskajā ģimenē vecāki dzer, kaujas, nedod ēst, nelaiž ārā, un bērns no šādas ģimenes tiek izņemts, jo tā ir drausmīga vide, un viņam jābūt nodrošinātiem normāliem apstākļiem, pārtikai un ēdienam, pat ja tā ir audžuģimene.
Tāpat arī te. Latvijā nav iespējams normāli dzīvot, un man nav jāpaliek šeit piespiedu kārtā tāpēc vien, ka Latvija ir mana "bioloģiskā ģimene". Es esmu cilvēks, man ir dzīve, man ir jānodzīvo to maksimāli pilnvērtīgi, lai tur vai kas (un te es runāju par normālu dzīvošanu, nevis supermašīnām, supertelefoniem un superdzīvokļiem). Un tāpēc man ir jāatrod, kur man ļaus padzīvot normāli. Kā bērns nevar izmainīt savus vecākus un likt pārstāt viņiem dzert un kauties, tā latvietis nevar izmainīt to, kas valsts smadzeņgalā notiek un izlabot tā, lai valstij un pašam būtu labi. To var tikai tas smadzeņgals. Tāpat kā vecākiem ir jāapzinās, ka viņi slikti uzvedas, un, ja grib savu bērnu atpakaļ, tad ir jāsavācas un jāizmainās uz labu.
Kaut kas jau stipri nesakrīt gan, jo valsts smadzeņgals nav mamma un tētis visiem latviešiem... Tas ir bars kretīnu...
Bet te pats no sevis viss izskaidrojas. Tāpēc jau ir normāli, ka cilvēks aizbrauc - jo viņu šeit neviens netur! Badā mērdētu, sistu un lamātu bērnu bioloģiskajā ģimenē var noturēt tika nezināšana, ka tas nav normāli, kas notiek un ka īstenībā viņam paredzēts gan ēst, gan dzert, gan tikt apģērbtam un samīļotam...
|
02:30
Bet ir viena ļoti forša lieta, kas var bija.
Ādams iemanījies atdarināt manus smiekliņus!! 8]]
Tik šausmīgi komiski...
Pats viņš smejas skaļi, spalgi. Kad viņu kaut kas uzjautrina, vai viņš tiek kutināts. Smejas pilnā kaklā.
Es jau arī māku tā. Bet vēl es mēdzu smieties nu tā, nevis balsī, bet tā kh kh kh, nu jūs saprotat, gan jau paši tā darāt ar. Tas kh kh kh brīžiem varbūt sanāk kā khi khi khi. Tādi kā čukstus smiekliņi.
Nu vienvārdsakot, sēdēja Ādams tētim klēpī, es blakus sēdēju, kopā visi kaut ko skatījāmies laptopā, mēs ar vīru savā starpā pārrunājām kaut ko jautru. Ādams savā nodabā ar kastīti kaut kādu spēlējās, un pēkšņi mēs ar vīru dzirdam, kā viņš gandrīz identiskas skaņas taisa, kā es mēdzu smieties. Varbūt tobrīd arī tikko biju tā smējusies. Es tieši uzjautrinos no Ādama izdarības un tieši pasmejos, un redzu, ka viņš atkal atkārto! Tā, drusku, drusku samāksloti! Tā, ka skaidri redzams, ka viņš vienkārši atdarina! Pat acis piemiedz. Tas bij tāāāāds prikols! Mēs vēl nesazinamies ar vārdiem, bet viņš jau šitādu joku izstrādā!
Un tā vairākas reizies pēc tam vēl pa dienu.
Neticami liekas, kā tie mazie patiešām kļūst par vecāku spoguli, un es Ādamiņā tik ļoti daudz sevis redzu!
Visu viņš sevī uzsūc, kas apkārt notiek. Un pie tam šitādu lietu vēl! :D
Viņam pašam būs smieklīgi, kad pastāstīšu viņam šo visu, kad viņš izaugs liels. Man pašai šīs ir ārkārtīgi mīļas atmiņas.
Uzlabojās garastāvoklis. Viss, kas saistās ar manu bērniņu, viss mani atgriež atpakaļ uz zemes un liek saprast, kas ir dzīvē svarīgākais un patiesākais. Tas ir mans mazais, vistuvākais un savējākais radinieciņš!
|
|
|