|
|
|
Jūnijs 27., 2007
20:09 - JABBA DABBBAAA!
Uzminiet, kurš pabeidza RVT Poligrāfijas centru ar IZCILĪBU!?!? ;D
Kurš vienīgais no visa iespieddarbu maketētāju kursa dabūja 10 balles kvalifikācijas eksāmenā?!?!?!?! 8]
ASNIŅŠ!!!!! Me! Me! Me! :D
Vakardiena bija vienkārši MY DAY! Biju (vēl esu ;) ) visvislabākā!! Divas dienas bij kvalifikācijas eksāmens, pirmdien un otrdien, teorētiskā daļa, un praktiskā, ar diplomdarba aizstāvēšanu.
Es Jāņus nesvinēju!! Es mācījos :] Atkārtoju visu svarīgāko. Mācījos aizstāvēšanas runu. Rakstīju konspektus. Praktizējos Adobe InDesign, Photoshop un Illustrator, un CorelDraw. Pārzīmēju logotipus, taisīju reklāmiņas, kādas plauktā atradās. Meklēju fiškas, kuras izmantot praktiskās daļas pirmajā daļā. Koncentrējos uz to, ka jāparāda viss, uz ko esmu spējīga, un ko šos 4 gadus esu mācījusies.
Kas tā ir par kolosālu sajūtu, ka tas viss nav bijis veltīgi!! Viss tas darbs, visa tā ņemšanās, skriešana, teksta salikšanas tehnisko noteikumu, krāsu dalījuma, materiālmācības, reproprocesu un iespiešanas procesu zubrīšanās, čakarēšanās ar papīriem, un ar to sassodīto praksi!! Jūtos tiešām novērtēta! 8)
Bija tā - pirmdienas rītā divas stundas rakstīju teorētisko daļu - 70 viena punkta jautājumi un 10 trīs punktu jautājumi. Ja godīgi, bija piece of cake :) Jo es vienkārši visu zināju. Uzmanīgi klausījos konsultācijas, un bij viss rokā :] Es vispār ticu tagad, ka iespējams ir pilnīgi viss!!! ;D
Nākošajā rītā tikos ar klasi, visi gaidījām praktisko daļu - bij jātaisa reklāma un jāpārzīmē logo, arī 2 stundas. Kamēr gaidījām, ķērām meistares un jautājām, vai ir zināmi teorijas punkti. Tikko mani ieraudzīja, tā parādīja ar pirkstu - "Tev, starp citu, ir visvairāk punktu no visiem!" Cik? - "68." Es noelsos - nu johaidī! Un tas skaitās daudz? 68 no 100! Tad iet garām cita meistare, kas arī laboja darbus, arī ierauga mani un saka, ka man esot visvairāk. Cik? "91!" Hēē!!! :D Vot, to es saprotu!! Izrādās, 68 no tiem 70 ;]
Pēc tam lozējām, kurš pie kura datora sēdēs, un sākām taisīt reklāmu. Kāda bija, tāda bija, man likās. Bet vajadzīgo izcēlu, fonu uz apgriezumu uzliku, attēlus ievietoju, logo pārzīmēju, ievietoju. Viss kārtībā. Tikai čakars bija ar izdrukāšanu!! Tur visi 25 reizē palaida uz krāsaino printeri savu darbu, un, protams, viss uzkārās. Čakars bija, kamēr beidzot savu izprintēju.... Gandrīz asarās izplūdu no kreņķiem, ka varu nepaspēt visu laikā.
Tomēr paspēju, un bija vēl jāgaida stundu, ar savu reklāmu rokā, rindā uz savas samaketētās grāmatas aizstāvēšanu. Man bij Viktora Peļevina "Generation P". Klāt bija jāpievieno maketēšanas tehnoloģiskais apraksts, sākot ar formāta, garnitūru un bilžu ievietošanas veidu izvēli, un beidzot ar visiem maketēšanas krikumiem - ISBN lappusi, augšbalstu, izkāpes un atkāpes rindas, kerning, tracking, leading, pakājes tekstu, un izcēlēm. Visu, visu. Plus vēl prakses vietas apraksts, un mans raksturojums no prakses vietas, un prakses dienasgrāmata. Strādāju SIA "Art Berries".... Taisīju darbiņus, kas bij paredzēti man tīri programmu apgūšanai, ne pasūtījumiem. Bet bija okej. Apguvu ar. Tā sagadījās, ka vēl apprecējos ar prakses darba vadītāju.... Kam negadās... :D Bet godīgi dabūju savu desmitnieku, jo teoriju taču liku pati, un grāmatu arī pilnīgi patstāvīgi maketēju. Tāds gandarījums!!
Un, ko domājies - sagaidu savu kārtu, eju iekšā. Sēž 3 poligrāfijas magnāti, nu, tādi, kas apguvuši poligrāfiju ārzemēs, institūtos. Tādi miermīlīgi, feini! :) Stādos priekšā, pastāstu, kur strādāju un ko darīju. Tad man Ieva Bečere, LPUA direktore un "Iespiedgrafikas" redaktore man teica, ka man grāmata esot gandrīz perfekta, izņemot galveno titulu. Paskaidroju, ko tur biju domājusi. "Jūsu loģika man ir skaidra, bet šī ideja nestrādā". Bet tas arī viss! :) Tad tā otra komisjas pārstāve saka par manu reklāmu: "Nu, te tikai izsaukuma zīmīti jāieliek, un - paldies par reklāmu. Paldies!" Un viss :) Biju brīva. Neko nejautāja vairs! :D
Kad izgāju ārā, pēc manis vēl iznāca mana prakses meistare un, kā filmās, parādīja man "thubs up", tipa, baigi labi esot bijis!! ;) Tā bij tik pacilājoša sajūta!! :D Jau jutu, ka ļoti labi man gāja!
Pēc manis vēl 7 cilvēki aizstāvēja, un, kad pēdējais bij izgājis, mūs iesauca visus un sāka saukt katra punktus un atzīmes. Vienam tur 210, vienam 267, vienam 234... Atzīmes tur 6, 8, 7, 9, 5..... Visādas. Kad sauc mani, tad dzirdu - "290 punkti, atzīme - 10"........ Un tajā brīdī visa klase aizturēti noelsās.... Neviens nedomāja, ka vispār iespējams 10 dabūt!! Tas taču grūtākais, nopietnākais, kvalifikācijas eksāmens! Pati gandrīz apčurājos! Bet tādu kaifu noķēru....! 8) Asniņš - vislabākais..... 8] Vairāk nevienam nebija 10! :]
Tad visi parakstījāmies un bijām brīvi... 8)
|
23:17 - Ar to vēl mana superdiena nebeidzās 8]]] es paturpināšu.....
Pēc visām skolas darīšanām pilnīgajā starā vakar devos Vecrīgas ielās kopā ar Viksīti.
Izdzērām pa karstajai Narvessen šokolādei, izvazājāmies pa parkiem un pa centra ieliņām, tik sirsnīgi pārrunājām visus laikus un notikumus, un - galvenais - jaunumus un nākotnes plānus! 8) Viksītim arī bij brīnišķīgs jaunums!... :)
Man personīgi gribējās vēl patusēties, pavazāties, izklaidēties, atpūsties, un - galu, galā - pasvinēt ar! Piezvanīju vīram, pastāstīju, kāds es malacis, un ka es šodien nebūšu ātri! :D
Izdomājām uz kino aiziet, kaut ko foršu paskatīties. Pa ceļam uz Plazu ielas vidū uzskrējām virsū Astrai un Inesītei, tas tik bij pārsteigums! :) Viņas arī tieši vazājās pa centru un domāja, ko iesākt. Izpļāpājām jaunumus un aizgājām uz kino visas četras 8] Pirms tam feini Čili picā pasēdējām, uzkodām, Asniņš pēc saviem dienas varoņdarbiem bij pavisam nobadējies! Astoņos rītā pirms eksāmena biju ēdusi auzu pārslu putru, un tad līdz četriem pilnīgi neko! :D
Noskatījāmies "It's a boy girl thing". Feina, jautra filmele. Nekas tāds īpaši kruts nebij, bet izklaidei tieši laikā! :]]
Pēc tam es gan bizoju mājās, jo visu dienu jau nebiju mājās. Uztraucos, kā maniem abiem puisīšiem tur divatā mājās iet...
Biju domājusi, ka vīrs mazo būs aizvedis pie manas mammas un atstājis, es tā biju sarunājusi. Lai viņš var pastrādāt pa dienu mājā vai vienkārši atpūsties. Tāpēc skrēju vispirms pie mammas. A viņš tur nemaz nebija bijis! :D Tomēr visu dienu viens pats ar dēliņu ņēmies un darbojies :) Ģērbis, barojis, apkopis un ārā vedis pastaigā.
Un, ko domājaties, kāda balva man bij mājās sagatavota? :)
Mīļais, labais čaklulis mans - visu māju "izlaizījis", visu sakārtojis, sakopis, traukus nomazgājis, grīdas izberzis, veļu izkāris, mazo apkopis un vēl no veikala ēst atnesis! :] Prieks no vīrieša! :] Biju tik ļoti, ļoti priecīga un pateicīga, jo nebija pilnīgi nekas man jādara vairs!! Un viņš bij tiešām centies! Un neviena vārda pirms tam neteica... (Kā jau vienmēr! Runā viņš apmēram 3,5 vārdus dienā :D Jāatzīst, ka arī dzird viņš no visa mana stāstītā labi ja 3. vai 4. daļu brīžiem ;))) Tādi nu mēs esam, pretpoli! :D Es ir vienkārši tarkšķe, bet arī laba klausītāja, toties viņš ir klusais, dziļais, nerunīgais ūdens, un tajā pat laikā arī ne no šīs pasaules, jo vai nu nesaprot, ko viņam ilgi stāsta, vai nedzird vispār! :D Vai arī dzird, bet saprot pa savam 8))) NEkad nav garlaicīgi, vienmēr var nošokēties...! ;]] )
Pašā vakarā vēl foršu mūziku paklausījos un izdejojos pa istabu, pat ar bēbi rokās; smuku filmu paskatījos, grāmatu palasīju, un beidzot saldi izčučējos.... 8)
Vai nav tiešām viena absolūti perfekta diena? :)
|
23:45 - Beba....
Priecājos par sevi, bet par dēlu arī jāpriecājas!! Viņš neko daudz vēl nav mainījies, tāpat smaida, skaļi smejas, maz raud un un vēl galvu uz 70% tur, toties sver 7,5 kg (3 mēn un 2 ned), izaudzis līdz 66cm, sāk lēnām uz sānu griezties, bet līdz velšanai vēl patālu. Toties tonuss sāk samazināties, vingrojumi tiek veikti, mikstūriņa un D vitamīns tiek dzerti, potes ir dabūtas un kādu laiku pa ārstiem nebūs jāvazājas :)
Ā, un šodien ievēroju, ka viņam patīk uzvesties dikti skaļi... Viņš it kā smejas, it kā spiedz, kliedz, īd, bet tā nav raudāšana. Vienkārši skaļi "runā" :D Oj, un tik ļoti bieži pēdējā laikā dzirdu no cilvēkiem, cik viņš milzonīgi liels esot saviem 3 mēnešiem! Pilnīgi kā uz pusgadu vai gadu izskatās! :D Nezinu, man nav, ar ko salīdzināt, ikdienā nekādus citus bēbīšus neredzu, un radubērnus mazus neatceros... Bet nu, mums iet labi un forši, dzīvojam, kūņojamies, knosamies, bubinām un smejamies! :) Un guļam gandrīz 10 stundas naktī 8] Asniņš pēc vesela gada pārtraukuma atkal no rītiem jūtas izgulējies :]
|
|
|