|
|
|
Jūnijs 27., 2007
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 20:09 - JABBA DABBBAAA!
Uzminiet, kurš pabeidza RVT Poligrāfijas centru ar IZCILĪBU!?!? ;D
Kurš vienīgais no visa iespieddarbu maketētāju kursa dabūja 10 balles kvalifikācijas eksāmenā?!?!?!?! 8]
ASNIŅŠ!!!!! Me! Me! Me! :D
Vakardiena bija vienkārši MY DAY! Biju (vēl esu ;) ) visvislabākā!! Divas dienas bij kvalifikācijas eksāmens, pirmdien un otrdien, teorētiskā daļa, un praktiskā, ar diplomdarba aizstāvēšanu.
Es Jāņus nesvinēju!! Es mācījos :] Atkārtoju visu svarīgāko. Mācījos aizstāvēšanas runu. Rakstīju konspektus. Praktizējos Adobe InDesign, Photoshop un Illustrator, un CorelDraw. Pārzīmēju logotipus, taisīju reklāmiņas, kādas plauktā atradās. Meklēju fiškas, kuras izmantot praktiskās daļas pirmajā daļā. Koncentrējos uz to, ka jāparāda viss, uz ko esmu spējīga, un ko šos 4 gadus esu mācījusies.
Kas tā ir par kolosālu sajūtu, ka tas viss nav bijis veltīgi!! Viss tas darbs, visa tā ņemšanās, skriešana, teksta salikšanas tehnisko noteikumu, krāsu dalījuma, materiālmācības, reproprocesu un iespiešanas procesu zubrīšanās, čakarēšanās ar papīriem, un ar to sassodīto praksi!! Jūtos tiešām novērtēta! 8)
Bija tā - pirmdienas rītā divas stundas rakstīju teorētisko daļu - 70 viena punkta jautājumi un 10 trīs punktu jautājumi. Ja godīgi, bija piece of cake :) Jo es vienkārši visu zināju. Uzmanīgi klausījos konsultācijas, un bij viss rokā :] Es vispār ticu tagad, ka iespējams ir pilnīgi viss!!! ;D
Nākošajā rītā tikos ar klasi, visi gaidījām praktisko daļu - bij jātaisa reklāma un jāpārzīmē logo, arī 2 stundas. Kamēr gaidījām, ķērām meistares un jautājām, vai ir zināmi teorijas punkti. Tikko mani ieraudzīja, tā parādīja ar pirkstu - "Tev, starp citu, ir visvairāk punktu no visiem!" Cik? - "68." Es noelsos - nu johaidī! Un tas skaitās daudz? 68 no 100! Tad iet garām cita meistare, kas arī laboja darbus, arī ierauga mani un saka, ka man esot visvairāk. Cik? "91!" Hēē!!! :D Vot, to es saprotu!! Izrādās, 68 no tiem 70 ;]
Pēc tam lozējām, kurš pie kura datora sēdēs, un sākām taisīt reklāmu. Kāda bija, tāda bija, man likās. Bet vajadzīgo izcēlu, fonu uz apgriezumu uzliku, attēlus ievietoju, logo pārzīmēju, ievietoju. Viss kārtībā. Tikai čakars bija ar izdrukāšanu!! Tur visi 25 reizē palaida uz krāsaino printeri savu darbu, un, protams, viss uzkārās. Čakars bija, kamēr beidzot savu izprintēju.... Gandrīz asarās izplūdu no kreņķiem, ka varu nepaspēt visu laikā.
Tomēr paspēju, un bija vēl jāgaida stundu, ar savu reklāmu rokā, rindā uz savas samaketētās grāmatas aizstāvēšanu. Man bij Viktora Peļevina "Generation P". Klāt bija jāpievieno maketēšanas tehnoloģiskais apraksts, sākot ar formāta, garnitūru un bilžu ievietošanas veidu izvēli, un beidzot ar visiem maketēšanas krikumiem - ISBN lappusi, augšbalstu, izkāpes un atkāpes rindas, kerning, tracking, leading, pakājes tekstu, un izcēlēm. Visu, visu. Plus vēl prakses vietas apraksts, un mans raksturojums no prakses vietas, un prakses dienasgrāmata. Strādāju SIA "Art Berries".... Taisīju darbiņus, kas bij paredzēti man tīri programmu apgūšanai, ne pasūtījumiem. Bet bija okej. Apguvu ar. Tā sagadījās, ka vēl apprecējos ar prakses darba vadītāju.... Kam negadās... :D Bet godīgi dabūju savu desmitnieku, jo teoriju taču liku pati, un grāmatu arī pilnīgi patstāvīgi maketēju. Tāds gandarījums!!
Un, ko domājies - sagaidu savu kārtu, eju iekšā. Sēž 3 poligrāfijas magnāti, nu, tādi, kas apguvuši poligrāfiju ārzemēs, institūtos. Tādi miermīlīgi, feini! :) Stādos priekšā, pastāstu, kur strādāju un ko darīju. Tad man Ieva Bečere, LPUA direktore un "Iespiedgrafikas" redaktore man teica, ka man grāmata esot gandrīz perfekta, izņemot galveno titulu. Paskaidroju, ko tur biju domājusi. "Jūsu loģika man ir skaidra, bet šī ideja nestrādā". Bet tas arī viss! :) Tad tā otra komisjas pārstāve saka par manu reklāmu: "Nu, te tikai izsaukuma zīmīti jāieliek, un - paldies par reklāmu. Paldies!" Un viss :) Biju brīva. Neko nejautāja vairs! :D
Kad izgāju ārā, pēc manis vēl iznāca mana prakses meistare un, kā filmās, parādīja man "thubs up", tipa, baigi labi esot bijis!! ;) Tā bij tik pacilājoša sajūta!! :D Jau jutu, ka ļoti labi man gāja!
Pēc manis vēl 7 cilvēki aizstāvēja, un, kad pēdējais bij izgājis, mūs iesauca visus un sāka saukt katra punktus un atzīmes. Vienam tur 210, vienam 267, vienam 234... Atzīmes tur 6, 8, 7, 9, 5..... Visādas. Kad sauc mani, tad dzirdu - "290 punkti, atzīme - 10"........ Un tajā brīdī visa klase aizturēti noelsās.... Neviens nedomāja, ka vispār iespējams 10 dabūt!! Tas taču grūtākais, nopietnākais, kvalifikācijas eksāmens! Pati gandrīz apčurājos! Bet tādu kaifu noķēru....! 8) Asniņš - vislabākais..... 8] Vairāk nevienam nebija 10! :]
Tad visi parakstījāmies un bijām brīvi... 8)
|
Reply
|
|