Vēl man nepatīk arī daudzi citi vārdi, protams. Nekad arī neesmu slēpusi, ka es esmu iedomīga ar ļoti izteiktu nepatīksindromu.
Tikko atcerējos, ka man nevisai patīk lasīt grāmatas, kas sarakstītas pirmajā personā. Tad es jūtos it kā būtu iesprostota citā ķermenī un skatītos caur citķermeņa citacīm. Parasti citķermenis izskatās kā kādreiz bērnībā lasītajā grāmatā "Askanio" milzu skulptūra, kuras galvā varēja dzīvot kā istabā.
Un tad nepatīk, ja rakstnieks-rakstītājs tekstā vēršas pie lasītājiem ar uzrunām. Tādām kā manu dārgo lasītāj, mani lasītāji, cienījamie tie, kas lasa šīs rindas. TV3 arī tā Evelīna K. ik pēc pāris teikumiem atkārto: dārgie skatītāji, jums skatītāji. Nav smuki.