Lasīju shelly  par Skroderdienām, un kaut kā radās sajūta, ka es visu bērnību to vien esmu darījusi, kā skatījusies Skroderdienas Silmačos. Gan brīvdabā, gan nedabā. Kāpēc, to man tagad neviegli pateikt. Varbūt pie vainas kaut kādas sakņu sajūtas, ka mana vecmamma ir no Druvienas un ka viņas vai arī viņas māsas māju Druvienā sauca Silmači, bet, protams, tas viss tur tā bija pirms manas piedzimšanas. Iespējams, tās saknes kaut kā iekodētas, jo atcerēties es tiešām neatceros. Tā māja kaut kur blakus tam muzejam un brīvdabas estrādei Druvienā. Vispār man kaut kā likās, ka visi vienmēr ir skatījušies Skroderdienas Silmačos. Sīkais brālis nenormāli trusījās no Ābrama (varbūt joprojām trusās arī 25 gadu vecumā), bet īpaši tas neizbrīna, jo viņš trusījās arī cirka lauvām. A man Auce patika, arī to tagad nav viegli pateikt - kāpēc.