Kāda jēga katru dienu ģērbties, ja nesatieku nevienu, kura dēļ ir vērts ģērbties, krāsoties un ķemmēt matus? Ja nedaudz piedomātu pie pārvietošanās plāna, varētu vispār nevienu nesatikt. Pat pīpēt mēs ar Ingu neejam. Jo es taču (izrādās) esmu atmetusi šo socializēšanās veidu. Vienīgo jēdzīgo.
Tikpat labi es varētu atnākt sporta tērpā. Un nevis augstpapēžu zābakos. Varbūt sporta tērpā un augstpapēžu zābakos.
Iešu uz aptieku pēc kāda līdzekļa.