Lielāko daļu nodzīvotā laika man savi vecāki nav īsti patikuši, bieži pat ļoti nepatikuši, bet, kopš manas dusmas un nepatika ir vērsusies pret otriem vecākiem, kuri sākotnēji likās visai jauki, patīkami un patīkami, man savi vecāki patiešām ir iepatikušies. Ne tik ļoti, lai mēs kļūtu īsti draugi un aiz muguras viens otru kārtīgi neaprunātu, bet pietiekami, lai satikšanos negaidītu ar nepatiku, bet pat ar samērā normāla izmēra prieku.
Krusteniska aprunāšana ir viena no mūsu ģimenes attiecību pamatsastāvdaļām.

Un vēl man nepatīk, ja par dāvinātām lietām saka atpakaļ: jūsu puķe, jūsu glāzes. Pat ja ir pagājuši vairāki gadi, kopš to dāvanu dāvinājām.
Bet joprojām jājūtas atbildīgiem un uztrauktiem, ja piektajā gadā puķi apgrauž bebrs. Vai saplīst glāze.

Kur nopirkt pidžamu?