Previous | Mem | Next
 
lusija
lusija
20 Decembris 2005 @ 21:45
Subjekts esmu es.  
Paraudāju. It kā palika vieglāk - smagums novēlās no sirds.
Tad runāju ar viņu. Turējos, vismaz mēģināju. Balss vairākas reizes aizlūza, bet viņš jau to nemanīja. Riju kamolu kaklā. Nelikās, ka būtu kko ieskaidrojusi. Vai vispār jēga? Tāpat zinu, ka esmu viņam pēdējā vietā.
Tags:
 
 
Oma:: joprojām sagrauts
Klausāmies:: Vīrusskaneris
 
11 teikuši | saki droši
 
( Post a new comment )
lusija[info]lusija on 20. Decembris 2005 - 23:21
Nezinu, vai te kāds padoms ir vajadzīgs man vai kādam citam. Man tik uzmundrinājums der:)

Viens vienīgs piecinieks man tik 10.klasē bija.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Rinalds Kārkliņš[info]sb on 20. Decembris 2005 - 23:24
nu malacis. ja es tik labi mācītos..
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
lusija[info]lusija on 20. Decembris 2005 - 23:48
Paudies :)) :P
Pašai jau ar beidzot pa ilgiem laikiem prieciņš :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]veerpiite on 21. Decembris 2005 - 01:48
nē nu tev vnk jādara kkas lietas labā...nevaru vairs uz šito noskatīties.....
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)