20 Decembris 2005 @ 21:45
Subjekts esmu es.  
Paraudāju. It kā palika vieglāk - smagums novēlās no sirds.
Tad runāju ar viņu. Turējos, vismaz mēģināju. Balss vairākas reizes aizlūza, bet viņš jau to nemanīja. Riju kamolu kaklā. Nelikās, ka būtu kko ieskaidrojusi. Vai vispār jēga? Tāpat zinu, ka esmu viņam pēdējā vietā.
Tags:
 
 
Oma:: joprojām sagrauts
Klausāmies:: Vīrusskaneris
 
 
( Post a new comment )
lusija[info]lusija on 20. Decembris 2005 - 23:48
Paudies :)) :P
Pašai jau ar beidzot pa ilgiem laikiem prieciņš :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]veerpiite on 21. Decembris 2005 - 01:48
nē nu tev vnk jādara kkas lietas labā...nevaru vairs uz šito noskatīties.....
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)